Es neesmu viss tas, ko jūs, iespējams, domājat, nē, es visu daru patiesi un bez aprēķina. Mana sirdsapziņa šajā jomā ir tīra.

Es teikšu, ka man tās ir divas:

un otra būtu Hospitāļu iela.

Un varbūt es pirmo reizi mūžā varu pateikt, ka esmu laimīga ar to visu, kas man ir.

Var jau nojaust, ka ir/bija radusies iespēja pastrādāt man interesējošā jomā, noteikti var piebilst, ka vasaras sākumā pabeidzu LU un iestājos RTU DITF “datorsistēmās” iekš LDI, kur arī šobrīd pavadu daudz sava laika.

Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā uzrakstīju atlūgumu darbavietā, ar ko sākumā saistīju dažus man atvēlētos tuvākos gadus, paralēli mācībām. Jā, iemesli tam bija vairāki, bet 2 svarīgākie – kopš studiju sākšanās RTU, nevarēju vairs sevi veltīt darbam tik daudz, lai izsekotu “lielai bildei” – kas notiek un kāpēc. Otrs iemesls – strādājot uz pusslodzi atalgojums vairs nenosedza transporta un veltītā laika vērtību.

Arī pamatskolas klases salidojums rosināja šādas tādas pārdomas, kas pēc tam tika nodejotas ar izturīgākajiem ex-klasesbiedriem. Paldies Jurim un Mikum par pasākuma menedžēšanu!

Šobrīd dzīvoju tālāk un izbaudu mazliet brīvā laika, kas radies, aizejot no darba.

Un kas jauns jums?

Otra īpašība šīm izvēlēm ir tā, ka tad, kad šķiet, ka viss ir beidzies, viss patiesībā tikai sākas.

Trešā piebilde skan – ja tu kaut ko patiešām, ar visu savu būtību gribi – rīkojies! Jo, nē, citādi nebūs labi.

Un paslaik atrodos Orval, netaalu no Francijas robezas, straadaaju kaa briivpraatiigais vietaa, kuraa cilveeki brauc no visaam pasaules valstiim mediteet, dziivot dabisku dziivi, eest tikai un vieniigi vegaanu paartiku.

Un man nav ne jausmas, kad un kaa es tiksu maajaas.

Imagine that!

No sapņu stāstiņiem – šonakt sapņoju, ka man zināma meitene grib, lai es draudzējos ar kaut kādu citu meiteni (vai vismaz sēžu pie viena galdiņa un dejoju), tad es sadusmojos un, ejot prom, pagriezos tās, man zināmās, meitenes virzienā un izpildījos – parādīju žestu, ar kādu, khemm, makšķernieki norāda mailītes izmēru (tā kā sprīdis un attālums starp īkšķi un rādītājpirkstu apmēram 7-10 cm) un teicu, norādot uz gaisu starp īkšķi un rādītājpirkstu – “mums ar viņu ir, lūk, tik daudz kopīga!”