Šodien ir tā lielā diena,

by

kad beidzot saņēmos izsūkt paklāju istabā. Un izmazgāt netīros traukus, kā arī noslaucīt palodzi. Vai palika labāk? Nu, nez, var jau būt 🙂

No rīta bija neliels ‘wtf?’ Pamodos, nesapratu – vai vakar aizmigu viens, vai tomēr ne? Likās, ka nē, bet neviena taču no rīta blakus nebija, a ko? Fiksi apskatos apkārt – āhā, kompī skatīta filma, tātad tomēr nebiju viens, kad aizmigu. Bet neatceros to kā atlūzu, atceros, tikai, ka mazliet nāca miegs 😀 Nē, tomēr vakar bija ciemiņi 😀 Nu, okej. Katrā ziņā miegs bija labs, nepamodos nevienu reizi naktī, tā būtu pozitīvā puse.

A pēctam sākās motivācijas sagrāve. “vatafāk, negribu es nekur šodien iet, nē, nē, es palikšu te, nekur neiešu, viss, negribu neko”…

Līdz vakaram kaut kā atguvos, un tas moments ir iemūžināts šī raksta ievadā un virsrakstā. Uzzvanīju, parunāju. Nē, nebiju viens! 😀

Birkas:

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: