Archive for aprīlis, 2009

Masaļskis!

aprīlis 30, 2009

“Is there a word for “keeping your cool and working hard even when the other guy takes a shot, or 40, at you”? Well, from now on, when you find yourself in a situation like that, you can just “masalskis” it. It’s a verb that means that you will just keep doing your job and focus on the task at hand, while carrying a team on your shoulders, just as Edgars Masalskis demonstrated in the game against Switzerland.”

No IIHF
.

Man vairāk nav ko piebilst. Malači! 2:1.

Summervibes with 9PM.

aprīlis 30, 2009

Saule, hokejs un draugi.

ATB jauns albums:

Skrastiņš vārtos!, jeb Latvija pret Austriju 2009.

aprīlis 29, 2009

entā tante

aprīlis 29, 2009

Entā kafijas krūze kopš 09.46 (apmēram).
Šodien gribēju izdarīt visu, kam jābūt gatavam, bet tā vietā esmu paspējusi… neko.
“Viss noslēpumā tīts,
Nekas nav pasacīts [..]”

Un tāpēc nesaprotu, kas notiek ar cilvēkiem man apkārt. Viņi it kā sagrūst, saplok kā balona cilvēciņi, ļengani pēdējo reizi paceļot rokas.
Bet varbūt es viņus jaucu ar sevi.
Hmm, šķiet, ka drīz labajos deniņos kaut kas pārplīsīs, vismaz tāda sajūta. Vajag noliet asinis, meitenīt.
Pietiks kafijas.

This btch is gunna KIIIILL YOOOOU!

aprīlis 28, 2009

Man šodien lēni un pamazām uznāca paranojas lēkme. No rīta viss bija ok, lai gan mazliet nāca miegs pēc hokeja, un īpaši labi nejutos. Diena turpinājās, izlasīju jaunākās ziņas, pasēdēju ārā mazliet. Un tad pēkšņi uznāca bailes no pūļa, no daudz cilvēkiem vienuviet. Neizskaidrojamas bailes, kad gribas aiztaisīt visus aizkarus, aizslēgt durvis un sēdēt tumsā. Iepriekš kaut kas tāds bija gadījies, bet ne ar šādu intensitāti. Nu, ļoti interesanti…

Negribas redzēt cilvēkus, negribas runāt ar viņiem. Vajag kaut kādas nomierinošas zāles, lai prāts tik ātri neauļo.

Par jaunumiem. Vakar atkal pavērās mutes visiem, kas dzēra alu pēc hoķa. Un, jā, nācās uzzināt dažādas interesantas, varbūt pat kutelīgas lietas par apkārtējiem cilvēkiem, kā arī pašam palaist muti, un izpļāpāties par to, par ko laikam labāk nevajadzēja vispār runāt. Ai, šobrīd te vispār ir uznācis kaut kas – visi visus aiz muguras aprunā, nedrīkst nevienam uzticēties, jo tas kāds to noteikti izmantos, lai iegūtu kaut ko sev.

Ir doma pilnībā aiziet no apkārtējās sabiedrības uz kādām pāris nedēļām, tikt skaidrībā ar sevi, un, jā, arī sākt kārtot parādus. Datubāzes pāris jāuztaisa Access’ā, vēē. Nevar, protams, pieķerties, saņemties, nu tāds kā lupata, my bad, my bad…

aprīlis 28, 2009


Kur esi tu,
mans labais draugs?

Pēdējā laikā sajūta, ka esi pazaudēts.

aprīlis 28, 2009

Jēkabpils ainiņas.

aprīlis 24, 2009

“Pacan, jesķ kuriķ?” Nāk čigānu jaunatne pretī. Sadalījušies tā:

Pirmie neko, tad otrais krutais pacans, kurš, izstutējis savas sazin kur pabijušās piedurknes, ņem uz pleciņa (es paņēmu tāpat pretī; inficēju jaku :/), savukārt 2. pārītis izsviež savu iepriekš minēto jautājumu. Uz kuru atbildēju latviski, protams.

Stulbie wannabe turki, kas jūs vispār esat, kur radušies? Kāpēc nav valsts Čigānijas, ko?

10 gadi valstī, un joprojām runājam valodā, kura man nav jāsaprot? Cik maksā vīza? Tiešām neatmaksātos?

Un otrā ainiņa. Šoreiz pretī nāk latviešu Jēkabpils meitenes, kādus pāris gadus jaunākas par mani (man jau patīk jaunākas meitenes :D). Labi, bet ko es dzirdu?

– “Mēs esam modernās urlas, ķipa labi izskatamies, bet vecais labais telefons uz kura klausīties mūziku!”

Nujā, gāja un klausījās mūziku uz telefona. “Eu, uzliec to metaliku!”. Nu, lieliski, nu, ko tur vēl daudz piebilst. Un kurš teica, ka jūs labi izskataties? Wannabe Lady Gaga frizūra, pakaļa tāda pati kā man, rozīgas drēbes un galvā tukšs patērētāju glamūrs. Kurš to teica, ka tas ir labi? Tavs pacančeks, kurš, tad, kad neizturēs, pateiks patiesību?

Mhahaha, keep up the good work.

Lai nu kā. Pēteris tur rajonu, atomfiziku un vietējo inteliģenci. Par to prieks!

Mūzika: Kreicburgas Ziķeri – No Pat Rīta Traki Gan.

Brīva vieta!

aprīlis 24, 2009

Jā, aizmirsu piebilst – kurš mani grib redzēt rīt, padziedāt un uzdejot kopā – zvaniet. Līdz 14:00, pēc tam paši vainīgi. Var arī rakstīt draugos.

Un, ja vēlāk kāds ko prasīs, saki "nē", jo tik un tā jau nesapratīs.

aprīlis 24, 2009

Sapirku šašliku rītdienas pavasara atklāšanai un pēdējam lielajam pasākumam šai gadalaikā. Sakačāju vecos “Tumsas” muzončikus, lai var dziedāt. Ā, jā, kādu vēl mūziku lai sazog zaļumballei? 😀

Bet kopējās izjūtas:


Ja tu besies – a man piekāst.
Ja tu mani izbesīsi – tā arī pateikšu – “atpisies!”.

Dzīvojam tālāk.


%d bloggers like this: