“Is there a word for “keeping your cool and working hard even when the other guy takes a shot, or 40, at you”? Well, from now on, when you find yourself in a situation like that, you can just “masalskis” it. It’s a verb that means that you will just keep doing your job and focus on the task at hand, while carrying a team on your shoulders, just as Edgars Masalskis demonstrated in the game against Switzerland.”
No IIHF.
Man vairāk nav ko piebilst. Malači! 2:1.
Saule, hokejs un draugi.
ATB jauns albums:
Entā kafijas krūze kopš 09.46 (apmēram).
Šodien gribēju izdarīt visu, kam jābūt gatavam, bet tā vietā esmu paspējusi… neko.
“Viss noslēpumā tīts,
Nekas nav pasacīts [..]”
Un tāpēc nesaprotu, kas notiek ar cilvēkiem man apkārt. Viņi it kā sagrūst, saplok kā balona cilvēciņi, ļengani pēdējo reizi paceļot rokas.
Bet varbūt es viņus jaucu ar sevi.
Hmm, šķiet, ka drīz labajos deniņos kaut kas pārplīsīs, vismaz tāda sajūta. Vajag noliet asinis, meitenīt.
Pietiks kafijas.
Man šodien lēni un pamazām uznāca paranojas lēkme. No rīta viss bija ok, lai gan mazliet nāca miegs pēc hokeja, un īpaši labi nejutos. Diena turpinājās, izlasīju jaunākās ziņas, pasēdēju ārā mazliet. Un tad pēkšņi uznāca bailes no pūļa, no daudz cilvēkiem vienuviet. Neizskaidrojamas bailes, kad gribas aiztaisīt visus aizkarus, aizslēgt durvis un sēdēt tumsā. Iepriekš kaut kas tāds bija gadījies, bet ne ar šādu intensitāti. Nu, ļoti interesanti…
Negribas redzēt cilvēkus, negribas runāt ar viņiem. Vajag kaut kādas nomierinošas zāles, lai prāts tik ātri neauļo.
Par jaunumiem. Vakar atkal pavērās mutes visiem, kas dzēra alu pēc hoķa. Un, jā, nācās uzzināt dažādas interesantas, varbūt pat kutelīgas lietas par apkārtējiem cilvēkiem, kā arī pašam palaist muti, un izpļāpāties par to, par ko laikam labāk nevajadzēja vispār runāt. Ai, šobrīd te vispār ir uznācis kaut kas – visi visus aiz muguras aprunā, nedrīkst nevienam uzticēties, jo tas kāds to noteikti izmantos, lai iegūtu kaut ko sev.
Ir doma pilnībā aiziet no apkārtējās sabiedrības uz kādām pāris nedēļām, tikt skaidrībā ar sevi, un, jā, arī sākt kārtot parādus. Datubāzes pāris jāuztaisa Access’ā, vēē. Nevar, protams, pieķerties, saņemties, nu tāds kā lupata, my bad, my bad…
“Pacan, jesķ kuriķ?” Nāk čigānu jaunatne pretī. Sadalījušies tā:
Pirmie neko, tad otrais krutais pacans, kurš, izstutējis savas sazin kur pabijušās piedurknes, ņem uz pleciņa (es paņēmu tāpat pretī; inficēju jaku :/), savukārt 2. pārītis izsviež savu iepriekš minēto jautājumu. Uz kuru atbildēju latviski, protams.
Stulbie wannabe turki, kas jūs vispār esat, kur radušies? Kāpēc nav valsts Čigānijas, ko?
10 gadi valstī, un joprojām runājam valodā, kura man nav jāsaprot? Cik maksā vīza? Tiešām neatmaksātos?
—
Un otrā ainiņa. Šoreiz pretī nāk latviešu Jēkabpils meitenes, kādus pāris gadus jaunākas par mani (man jau patīk jaunākas meitenes :D). Labi, bet ko es dzirdu?
– “Mēs esam modernās urlas, ķipa labi izskatamies, bet vecais labais telefons uz kura klausīties mūziku!”
Nujā, gāja un klausījās mūziku uz telefona. “Eu, uzliec to metaliku!”. Nu, lieliski, nu, ko tur vēl daudz piebilst. Un kurš teica, ka jūs labi izskataties? Wannabe Lady Gaga frizūra, pakaļa tāda pati kā man, rozīgas drēbes un galvā tukšs patērētāju glamūrs. Kurš to teica, ka tas ir labi? Tavs pacančeks, kurš, tad, kad neizturēs, pateiks patiesību?
Mhahaha, keep up the good work.
Lai nu kā. Pēteris tur rajonu, atomfiziku un vietējo inteliģenci. Par to prieks!
Jā, aizmirsu piebilst – kurš mani grib redzēt rīt, padziedāt un uzdejot kopā – zvaniet. Līdz 14:00, pēc tam paši vainīgi. Var arī rakstīt draugos.
Sapirku šašliku rītdienas pavasara atklāšanai un pēdējam lielajam pasākumam šai gadalaikā. Sakačāju vecos “Tumsas” muzončikus, lai var dziedāt. Ā, jā, kādu vēl mūziku lai sazog zaļumballei? 😀
Bet kopējās izjūtas:
–
–
–
Ja tu besies – a man piekāst.
Ja tu mani izbesīsi – tā arī pateikšu – “atpisies!”.
Dzīvojam tālāk.
Magnijs
celjinieks
mazaisss
Simply
