Labais puika.

by

Kopš šodienas dziiviite būs pieejama tikai tās autoriem, tikai ielogojoties google’s sistēmā. Tālāk paskaidrošu par šo apmeklējumu iznīcinošo soli. Tātad, blogs ir piedzīvojis popularitātes kāpumu draugu, radu, paziņu lokā. Līdz ar to manas jaukās un patiesās domas kļuvušas par publiski pieejamu dvēseles atslēgas caurumu. Citiem vārdiem sakot – cilvēkiem nepatīk tas, kas man ir sakāms. Arī ģimene nespēj pieņemt to, ka man tomēr ir sava dzīve un domas. Un tad, gribot negribot, tu vienā brīdī saproti, ka taisnojies citu priekšā par savām domām. Tātad tā.

Kas vēl – iespējams, ka dažiem par mani ir radies nepilnīgs priekšstats – es nekad neesmu bijis tas labais puika. Vienmēr esmu ālējies, dzērumā muldējis muļķības, ākstījies ar pārējiem. Tāpēc, ja sākumā es kojās ar to nenodarbojos, tas bija tādēļ, ka nevienu nepazinu. Es, protams, apzinos, ka reizēm viss notiek par biežu, BET arī man ir savas krīzes, un kas tev vispār teica, ka es jūtos labi? Ko tu par mani vispār zini? Es esmu sliktais tēls – slinks, viegla dzīvesveida piekritējs, par nākotni nedomājošs. Bet tur jau tā lieta – ja tu mani sapratīsi (SAPRATĪSI!), tad, iespējams, es būšu labākais, kas ar tevi šajā dzīvē noticis. Jo es neesmu parasts bezsmadzeņu tusētājs.

Un, es ceru, ka tas, ko Agnija man šodien teica, nebija nopietni domāts. Pretējā gadījumā – piedod atvaino, būšu rupjš un gaužām atklāts – tu uzskati, ka esi labāka par mani? Man riebjas to jautāt, bet redzot kādu tev prieku sagādā teikt man sliktas lietas – man nākas to jautāt. Es, piemēram, neuzskatu, ka tu septembrī biji labāka psiholoģiskā ‘brieduma’ ziņā nekā esi tagad. Bet es, redz, esot sapisis savu seju. C’mon – domā pati baigi lieliski izskaties pēc jautras dienas un arī pēc nakts tam visam klāt? Labi, es atzīstu, ka man ir šādas tādas problēmiņas, bet kā tas nāk, ka cilvēks, kurš mācās psiholoģisku profesiju šitā uzvedas?

Savu sakāmo es pateicu, gribi – vainojies, es par savām domām nekaunos.

Edit: esam joprojām publiski.

Birkas:

2 Atbildes to “Labais puika.”

  1. Agnija Says:

    Akdies, Uģi, es nezināju, ka esmu Tevi tā aizvainojusi….!
    Nē, man Tevis nodiršana prieku nesagādā – katrā gadījumā, ne jau to ļauno prieku, kādu esi saskatījis. Nē, tā nav… Ja būtu zinājusi, ka ar muļķīgiem jokiem esmu Tevi tā aizskārusi, būtu klusējusi. Kaut gan – arī Tu dažreiz nezini robežu, kad vienkārši pajoko un kad vienkārši apsmej.
    Tavai sejai – ak šausmas – nē, es vairs nerunāšu…. Labi, piedod, dziļi piedod, ko esmu Tev teikusi, es vienkārši…gribēju pateikt, ko pateicu, tas ir viss.
    Par briedumu – vai tiešām neatceries, ka esmu Tev teikusi, ka toreiz, septembrī, biju pilnīgi cits cilvēks? Ka biju vēl mazs bērns? Tad es visu risināju dzerot. Tagad es vienkārši novēršos no visa.
    Bet nu ko… nu ko.

  2. Mini titāniks Says:

    Kas pateikts pateikts, tur neko nevar darīt, bieži mēs neaizdomājamies par savu rīcību un to ko esam pateikuši.

    Izlietu ūdeni nesasmelsi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: