Archive for janvāris, 2010

Par 2010. gada 2. oktobri – Saeimas vēlēšanām

janvāris 29, 2010

Sākumā nedaudz spēku samēra, jo parasti jau nekas būtiski nemainās, izņemot to, ka tie cilvēki, kas nav izlēmuši, mēdz izlemt par to politisko spēku, ko iesaka citi, kurš tobrīd visskaļāk reklamējas utml., tādā veidā paceļot viena vai otra politiskā “brenda” reitingu. Tātad “Latvijas fakti” (uztaisiet taču mājaslapu) 2010. gada janvāra aptaujas rezultāti:

“Latvijas Fakti” Aptauja notika no 2010.gada 14.janvāra līdz 22.janvārim. Tika aptaujāti 1008 LR pilsoņi.

Tagad nedaudz par katra politiskā spēka potenciālo elektorātu.

Saskaņas Centrs (SC) ir uz viļņa tikai tāpēc, ka Latvijā ir krievisks noskaņojums (a.k.a. “gribu Krievijas 100 latu pensiju!“). Partijas elektorāts – krievi. Kāpēc balso par šo partiju? – A, nezinu. Nujā. Zinu arī dažus latviešus, kas par šiem balsoja Rīgas Domes vēlēšanās – it kā pret Šleseru. Jā, redz kas sanāca – divgalvains pūķis. Elektorāts ir stabils, jo, kā jau teicu – netiek vērtēta partijas darbība kādā konkrētā jautājumā, bet tikai latviskā noliegums.

Jaunais Laiks (JL) savukārt daudzu simpātijas ir ieguvuši pateicoties krīzei. Es domāju, ka nav Latvijā tāda cilvēka, kuram varētu rasties aizdomas, ka Dombrovskis kādu būvprojektu, klēti utml., ir “bīdījis” savās savtīgās interesēs! Iepriekš Dombrovskis bija sevi parādījis kā diezgan pelēcīga personība, taču izrādās, ka viņš, iespējams, ir izglītotākais premjers kāds Latvijai bijis, un patiešām ir nevis “darītājs”, bet darītājs. Jāpiebilst, ka JL ir populārākā “latviski domājošā” partija Latvijā. Savukārt JL “akmens kaklā” šobrīd ir kādreizējais JL “tēvs” Repše (nē, ne uzvalka dēļ) un Kampars, kurš laikam īsti tā kā negrib sevi ziedot valsts labā. Repše savukārt ieberzies ar Jakāna lietu – sodīs, rotēs, bet galu galā – čiks? Ja Repše tiktu vaļā no Jakāna un Vaškeviča, pilnīgi iespējams, JL reitings pieaugtu vēl par pāris procentiem.

Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) elektorāts arī ir diezgan stabils, jo, pirmkārt, daudzi reģionu cilvēki nosaukuma dēļ tos uzskata par savējiem, otrkārt, šajā partijā darbojas daudz reģionu cilvēku, tātad balsots tiek nevis par Saeimā iekļuvušajiem, bet gan par partiju kopumā – ZZS ir reģionu partija. Nesen uzzināju arī to, ka, ja agrāk šo apvienību “izvilka” Zemnieku partijas ZZS daļa, tad tagad šo partiju “notur” Latvijas Zaļās partijas atbalstītāji. Zaļā partija arī ir ārpus Rīgas pašvaldību partija, no kuras dažās pašvaldībās kandidē lokāli spēcīgi cilvēki – veiksmīgi uzņēmēji utml. Tomēr kopumā, Saeimas mērogā, ZZS ir biežs sabiedrotais grimstošajai Tautas Partijai (TP), kas ZZS dod daudz mīnusiņu.

Pilsoniskā Savienība (PS) – ko tur daudz – JL filiāle, tikai Krrrristovskis ir tāds gudri muldošs kadrs, kuram Latvijas politiku, manuprāt, vajadzētu pamest (VEF? Jā, jā, spēlējam uz nostaļģiskām jūtām..). Labi, Kristovskis, lai izklaidējas Rīgas Domē cik tur tos gadus. Pārējie šķiet OK, Kalniete arī nav tukša muldētāja.

Tautas Partija (TP) – šī partija ir izgāzusies gandrīz visos veidos, kuros var izgāzties. Nu kurš gan nezina folklorā tik bieži minēto Slakteri, Mareka īsziņas, Kalvīša epitetus un pusdienas ar padomijas mantinieces “caru”. Labi, tas tā notika tāpēc, ka partijas dibinātājs bija partiju pametis novārtā kā mazus, nerātnus bērņukus (ha, ha, ha – īstenībā jau Bārda visu šo laiku tur ir kūrējis to pasākumu, bet to mēs “nezinām”). Bet kas notiek? Partijas idejiskais līderis Bārda augšāmceļas! Bet… Ne degsme, ne idejas vairs nav tajā līmenī, kas bija deviņdesmitajos. Toreiz varēja gan sashēmot AVE LAT, vekseli, gan valstij ko labu izdarīt. Šodienas Bārdas piedāvājumā ietilpst tikai tas, ko jau dara JL, tikai bonusā nāk devalvācijas varbūtība privātā biznesa interesēs. Viss! Šeit Domburs iztaujā Šķēli. Pieberam klāt “digitalizācijas” lietu, Jūrmalas mēra vēlēšanas utml. Kas ir tie atlikušie partijas atbalstītāji? Tie ir bagātie, kuru bagātība radusies vai papildinājusies uz valsts pasūtījumu rēķina; tie ir uzņēmumu darbinieki, kuri pieder “Mākoņiem” – Valmieras Piens u.c. Neaizmirsīsim arī TPJO jaukos ģīmīšus – jau pēc sejām izskatās pēc nākamajiem varas “mantiniekiem” un TP ministriju “zelta jaunatnes”. Veiksminieki tā teikt.

Šobrīd, ņemot par atskaites punktu 29. janvāri divi nulle desmit gadā, vislabākās pozīcijas ir Jaunajam Laikam (JL) ar filiāļu partijām (PS, SCP), kas ir pamatoti – var, protams, lamāties par 7,5 miljardu aizņēmumu, bet nevar noliegt, ka tā nebija JL ideja, bet gan TP spīdekļa – Slaktera (nu, labi, ne ideja, bet lēmums). Dombrovskis pareizi menedžē krīzi, un vismaz man pirmo reizi šķiet, ka premjers nekādas savas “štelles”, kas robežojas ar personīgā labuma gūšanu, “savējo” atbalstīšanu, nebīda. Tas jau ir daudz.

Vēl gribu piebilst, ka šajās vēlēšanās sagaidu augstāku aktivitāti kā iepriekšējās, jo ir daudz cilvēku, kam jāsāk domāt  – par ko balsot. Iepriekš viņus tas neinteresēja – bija darbs, ēdamais, izklaides, bet par kaut kādu politiku – “ak, tas jau mani neskar” – kā jau pie latviešiem. Skar gan. Aktivitātes pieaugumu varētu samazināt aizbraukušie latvieši – reti kuram no viņiem rūp nīsto Latvijas politiķu cīņas, viņiem svarīgāk kas notiek pašreizējā dzīvesvietā (ne politiskā ziņā, protams). Koks ar diviem galiem.

Raksts nav apmaksāts, radīts tikai un vienīgi apkopojot faktus un informāciju no plašsaziņas līdzekļiem.

Vērtējiet, komentējiet, tikai lūdzu:

1. veselā saprāta režīms ON;

2. Tautas Partijas atbalstītāji spiež šeit un grāmatzīmēs pārraksta šīs lapas adresi ar linkā dotās adreses saiti.

Paldies.

Advertisements

They are Justice!

janvāris 28, 2010

We are your friends

Waters of Nazareth

Ir vēl, bet tur. Ārā.

Kādā valstī dzīvojam?

janvāris 25, 2010

Mahima Imantā, 25.01.2010:

Latviski (1) Vs krieviski (x-1)

Ballīte

janvāris 23, 2010

Pēteris nebija spējīgs izpildīt amerikāņu sapņa nobeigumu, tādēļ paveicu amerikāņu sapni viens. Auksti gan bija.

Could hop up in spaceship and leave Earth, mfer

janvāris 20, 2010

“I got ice in my veins, blood in my eyes,
hate in my heart, love in my mind.
I seen nights full of pain, days of the same
you keep the sunshine, save me the rain.
I search but never find, hurt but never cry.
I work and forever try, but I’m cursed, so nevermind,
and it’s worse, but better times seem further and beyond,
the top gets higher the more that I climb,
The spot gets smaller, and I get bigger.
Tryna get into where I fit in, no room for a nigga,
But soon for a nigga it be on, mu’fucka,
’cause all the bullshit, it made me strong, mu’fucka.

So I pick the world up and I’ma drop it on your fuckin’ head.
Bitch, I’ma pick the world up and I’ma drop it on your fuckin’ head,
and I could die now, rebirth motherfucker,
hop up in my spaceship and leave Earth, motherfucker.
I’m gone,
motherfucker, I’m gone.”

Lil Wayne & Marshall.

Pārāk daudz patiesības

janvāris 18, 2010

Smieklīgi sagraut daudzu jūsu mazās, iedomātās pasaulītes, kur politiķiem nav klasesbiedru, studiju biedru; kur konkursi notiek tā, kā rakstīts likumā, un kur jums šķietami ir Satversmē noteiktās tiesības. Jūs dzīvojiet, mierinot sevi ar domu, ka jums ir vārda brīvība. “Kad vajadzēs, kad gribēšu, varēšu teikt to, kas man sakāms, bez bailēm”. Tā jūs sevi mieriniet. Bet pamēģiniet, tikai pamēģiniet, visas ilūzijas izplēnēs. Un tas ir tikai viens piemērs.

Kad es vai kāds, kurš domā līdzīgi, pastāsta jums kā ir patiesībā, un kas notiek tepat mums apkārt (nē, jūsu mazajās pasaulītēs tādas ziņas nenonāk), jūs:

1) sāciet man pārmest pesimismu. Es atbildu, ka tas ir reālisms;

2) sāciet ārdīties kā traki suņi, un mētāties (nez kāpēc) ar uz mani vērstiem apvainojumiem (random izlase);

3) pasmaidiet un sakiet, ka jums tas nerūp, jo jums patīk smaidīt.

Gaužām maz cilvēki mūsdienās māk no vairākiem informācijas avotiem veidot savu viedokli, lielākā daļa vienkārši pieņem kādu vienu sludināto pārliecību par savu (trubas avīzes vai “Dienas” nezināmo īpašnieku/žurnālistu).

Nevar pilsoniska sabiedrība izveidoties bez kaut nelielas personīgās analīzes.

Kā jūs to tieši iztēlojieties?

janvāris 18, 2010

Un ko jūs piedāvājiet? tiem 300 000 strādāt un maksāt Flikam algu, tam pašam, kurš valsts amatpersona?

Ā, nē, taču, jāstrādā ir, lai varētu saņemt medicīnisko palīdzību (ū, jā, kaut kad sen, sen, Padomijas beigās vēl bija bezmaksas, jā), lai varētu vecumdienās saņemt pensiju? Tāpat vienīgā “pensija” vecumdienās šajā valstī ir tā, cik tavi bērni tevi varēs uzturēt, protams, ja vispār izvilksi līdz kaut kādam tur mistiskam pensijas vecumam.

Pus algu godīgi nomaksā tikai tie, kas strādā valsts iestādēs, pārējie tādu utopiju nevar atļauties. Vai negrib atļauties. Un es viņus saprotu.

Hell yeah!

janvāris 18, 2010

Vakardiena bija vienkārši ekstraūberkruta 😀
Ļoti labs garastāvoklis vēl šodien, agri ceļoties un trallinot līdzi šim:

It’s a mad world

janvāris 16, 2010

Man patīk domāt.
Un man ir laiks, lai domātu.
Un domājot tieku uz priekšu.
Vai eju atpakaļ.

Četras satiekas

janvāris 15, 2010

Četras draudzenes satiekas, neredzējušās vairāk kā gadu.
Pirms tam visas kopīgi sadzēra, sapīpēja (un ne jau vienkārši pīpi vai ūdenspīpi) utt. Pirms tam bija jautrībnieks un viss pārējais.
Un tagad četras draudzenes satiekas – vienai jau bērns, divām jau stabilas attiecības, dzīvokļi utt., viena jau pa Angliju ņemās, citas pa Latviju, tā normāli.
Un tāda dīvaina sajūta – esmu turpat, kur pirms gada. Ne darba, ne attiecību, nekas nav īsti mainījies, tikai galvā tādi un šitādi plāni. Nekā man nav – ne ko iegūt, ne ko zaudēt.
Ko tad esmu panākusi pa šo gadu? Neko, tikai vāros savā mazajā, dubļainajā miestiņā – kāda atšķirība, vai Rīgā vai kur citur, notikumi runā paši par sevi – tukšums, nekas, nekur. Viena. Vienīgā.
Mani nevar dalīt un nevar ņemt, esmu tāda -necaurlaižama, vienpate, iestigusi savos prāta priekos. Jums mani nepaņemt.


%d bloggers like this: