Archive for jūnijs, 2010

Saule un vasara

jūnijs 28, 2010

Beidzot esmu sagaidījis, to, kam bija jāpienāk jau sen – vairāk vai mazāk noturīgi saulains laiks. Darīt, protams, neko negribās, varētu cauru dienu zvilnēt saulē-ēnā, saulē-ēnā. Guļu tagad teltī, kuras dislokācijas vieta ir mājas pagalmā. Četrvietīgā telts, bet es guļu viens uz milzīga piepūšamā matrača, svaigā gaisā un vēsumā. Māja pa dienu sakarst, vismaz otrais stāvs, kur atrodas istabas un arī jumts.

Piereģistrējos jeb, pareizāk sakot, aizpildīju Facebook profilu ar informāciju un bildi, jo piereģistrējies biju kādu laiku, tikai neizmantoju. Piereģistrējos toreiz konkursa vajadzībām (“seko” mums un dabūsi šito un to).

Vēl gribēju piebilst, ka daži tipāži no maniem kādreizējiem “draugiem” man uzlaboja garastāvokli ar bildēm no sava, hmm, laikam jau aizraujošā pasākuma. Kompānija arī tur ir mistiska, jā, tieši tā, mistiska. Reizēm sāc apjaust, ka pagātnes izvēles var būt ne tikai nepareizas un kļūdainas, bet mēdz gadīties pareizas un atzīstamas, lai arī toreiz tai brīdī varbūt tā nelikās.

Jēkabpilī palicis makten apnicīgi, ceturtdien, iespējams, dosimies un Kurzemes jūrmalas pusi, vai nu līdz Talsiem, vai arī līdz svētdienai apmetīsimies kādā kempingā vai viesu mājā.

Plānotais augusta roadtrip’s pagaidām šķiet nerealizējamā attālumā, lielākoties nav skaidrs par 2 no 6 cilvēkiem – vai viņi savāks naudu šādam pasākumam.

Bet vispār dzīvoju. Negribu neko darīt. For now.

Kā izskatās Jēkabpilī?

jūnijs 23, 2010

Kamēr (gan jau) Liepājā un Kurzemē spīd saule, Jēkabpils un Latgale ir šādā krāsā:

Manas subjektīvās vasaras saulgriežu sajūtas

jūnijs 23, 2010

Pastāsti, kāda noskaņa Tev rodas, izpildot 3 sekojošus punktus:

1. Noskatīties, noklausīties šo video:

2. izlasīt citātu no Gustavo & Camillas – “Mainīt pasauli”:

“..
uz akmens šķēres viņa spēlēja ar pasauli
tātad – kura kuru tagad mainīs,
abas izdomāja lieciniekus sasaukt,
lai justos tuvāk, meitene pakāpās uz spainīša.
Sarunāts tika līdz trīs uzvarām,
mirklī izspēlēja viņas pirmo kārtu,
un varbūt mums tas ir brīdis uztverams,
bet pasaulei tas likās mazliet par ātri,
vienojās abas saukt vienu vārdu gadā –
pirmais gads akmens, otrais šķēres,
pēc pāris spēlēm
pienākumi radās, piedzima bērni, vecākiem bēres,
tā laika gaitā abas viena otru pieslīpēja,
līdz viņa atskārta, ka sevi vajadzēja mainīt,
un tai pat mirklī viņas sejā smaids ieslīdēja, jo viņa
pamanīja, kā meita kāpj uz spainīša…”

3. Pēdējais audio/video materiāls:

Skutelis un trakaMelodija – Nekad

jūnijs 19, 2010

Ieklausies sākumā vārdos. Nu, visu priekšā pateica – vajadzēja dzirdēt 3 dienas agrāk.

Energy like a billion watts

jūnijs 18, 2010

Esmu veiksmīgi pabeidzis sesiju, salīdzinoši ļoti ātri un veiksmīgi. Pfū, bija arī eksāmeni, kuros nezināju kā viss vēl beigsies. Bet, neko – zemākā atzīme eksāmenā ir 7, pārējās uz augšu.

Beidzot varu darīt to, kas man interesē, tā, kā man interesē, tad, kad man interesē. Un nav jāklausās komentāri – nu kam tev tas viss, kam tas vajadzīgs. Esmu mirkļa cilvēks, varu pateikt, ka nekad vairs ar konkrētu cilvēku nerunāšu, un pēc stundas iet kopā ar viņu peldēties jautrā noskaņojumā.

Rīt gan jau būs jāiekaro Jēkabpils gaumīgākās vietas @CitaAtpūta dancefloor’s, kuru iekustinās @djrudd.

Mana višliste

jūnijs 18, 2010

Tā kā mana dzimšanas diena ir jau tik tuvu, ka pēdējais laiks no Ķīnas izsūtīt preces, publicēšu savu višlisti, lai jums, draugi un radi, nebūtu jālauza galva, ko man dāvināt. Cenas ir ļoooti demokrātiskas, bet lietas patiešām tādas, lai es teiktu – “Ō, beidzot!”

1. RJ45 uzkniebjamās knaibles. Lētākais gals. Par savām knaiblītēm sapņoju jau sen.

1.1. Komplektā ar nr. 1 – 100 RJ45 CAT5 konektori.

2. HP Compaq 6715b 9 cell baterija. 9 šūnas, viss, ko var vēlēties…

3. USB DVB-T HDTV uztvērējs bezmaksas kanāliem. Noname.

4. Logitech M505 bezvadu lāzerpele. “Bezvadu” un “lāzer”, tie ir tie atslēgvārdi.

5. Western Digital ārējais HDD. Bet der arī jebkurš cits ar identisku ietilpību.

Tas pagaidām viss.

Svētdienas edišens

jūnijs 13, 2010

Beidzot joki kādā Latvijas resursā arī man likās smieklīgi, nu, tā, ka nevar saņemties nesmīnēt 😀 Parasti ir kārtējā tīņiem smieklīgā laža utml. mēsli, ko nevar uzskatīt par smalkiem jokiem.

2. vietā ierindoju šo:

1. vieta un iespēja kandidēt uz visu laiku smieklīgāko picstory:

Chariots of the Gods?

jūnijs 12, 2010

Ar šādu nosaukumu pieejama interesanta, varbūt mazliet tendencioza grāmatiņa, arī filma pēc grāmatas faktiem.

Ja gribas kaut ko jaunāku, arī ar Erich von Däniken un citu idejiski līdzīgu (bet arī idejiski atšķirīgu) autoru viedokļiem, ir pieejams lielisks, konstruktīvs raidījums History Channel – Ancient Aliens, līdz šim brīdim ir izlaistas 5 sērijas:

1. The Evidence;

2. The Visistors;

3. The Mission;

4. Closer Encounters;

5. The Return. (Šo joprojām sīdoju).

Ideja? Pamatjautājums ir – vai iespējams, ka dzīvība uz Zemes nav radusies, bet nokļuvusi šeit no citurienes? Sērijās tiek izteikta hipotēze, ka “viesi” mūs ir apciemojuši jau aizvēsturiskos laikos, par ko liecina dažādi tā laika zīmējumi, atrastas tam laikam neraksturīgas tehnoloģijas, kādu nav pat mūsdienās. Būves, ko cilvēki neprata un nespēja uzcelt. Kā skaidrot to, ka uz mūsu planētas augsti saprātīgas būtnes ir tikai cilvēki? Vai cilvēks patiešām radies evolūcijas ceļā, un, ja tā, tad kas tam bija par iemeslu? Kā izskaidrot Nazca tuksneša līnijas un zīmējumus? Kam tie paredzēti, ja tajā laikā civilizācija nepazina lidaparātus, bet šos zīmējumus var saskatīt tikai no gaisa?

Ar ko šis raidījums atšķiras no simt līdzīgiem? Šeit apskatīts arī mainstream zinātnieku viedoklis, kā arī tiek likts uzsvars uz faktiem nevis tukšiem minējumiem.

Iesaku visiem, bet, jo īpaši – skeptiķiem un indivīdiem ar šauru un tradicionāli aprobežotu domāšanu.

Politreklāma

jūnijs 4, 2010

Es rudeņos cienāju garāmgājējus ar āboliem.

Es vienmēr ņemu stopētājus

Es bērniem mācu Latvijas vēsturi.

Es domāju kā būtu, ja es būtu piedzimis normālā valstī.

“Tautas” kustība “par labu Latviju”.

Dzīves dinamika

jūnijs 1, 2010

Nedaudz par to, ko es šobrīd daru.

Dzīves intereses atbīdījušās otrajā plānā. Dienās skatos X-Files sākot no pirmās sezonas, tūlīt būs noskatīta jau visa otrā. Vakaros un naktīs rakstu/taisu skolas, jeb kā citi cienīgi sauc, universitātes darbus. Kādu brīdi jau ir diezgan vienalga kā izskatīties, vienalga par apģērbu. Kaut gan reizēm parādās doma, ka jāiegādājas jauns vasaras apģērbs/-i.

Tātad, es cenšos saārstēt savu kāju, kuru satraumēju šīs vasaras trešās futbola spēles laikā. Jā, tas nozīmē, ka ilgi nedrīkst sēdēt vai staigāt, kāju vēlams turēt augstāk par ķermeni vai vismaz vienā līmenī. Nemaz nebiju ievērojis, ka sēžot pie datora ir tik liela slodze uz kāju asinsrites sistēmu. Liekas – kas ta tur, sēdi, neko nedari. Kad esi vesels – to nejūt.

Liekas – nokārtošu sesiju, un tad tik būs vasara. Bet vai būs?

Mazliet painteresējos arī par vasaras darbu Rīgā. Laiku atpakaļ uzrakstīju bijušajiem darba devējiem, nekādu atbildi nesaņēmu. Skatījos darba sludinājumu portālos – dažs labs no šiem portāliem sadarbībā ar uzņēmumiem rīko studentu vasaras darba akcijas. Izklausās labi. Tik tālu. Alga? 150 Ls mēnesī, uz rokas. Nū, nē, paklau, atrēķinām pārvietošanos uz turieni. Atrēķinām paiku, atrēķinām dzīvošanas izmaksas. What the…? Kas tā par algu? Tur jau sanāk vēl ieguldīt; tikai, lai varētu strādāt. Izrēķinot visus savus izdevumus, man vasarā palikt Rīgā varētu būt vērts sākot no 250 Ls mēnesī uz rokas. Bez visādām ekstrām. Tā ka laikam nāksies no mācībām brīvo laiku pavadīt baudot vasaru, tas sanāk lētāk nekā dzīvot un strādāt Rīgā par 150.

Palasot darba sludinājumus, arvien skaidrāk saprotu, ka, ja neesi valsts iestādes augsta līmeņa ierēdnis vai nenāc klajā ar spožu biznesa ideju, tad šajā valstī nav un nebūs ko darīt.

Mēs strādājam, lai dzīvotu, bet vai bieži nav otrādi?


%d bloggers like this: