Archive for Septembris, 2010

Gara diena

Septembris 30, 2010

Ja drēbes no rīta netīras, tad bijusi normāla balle.

Tad vēl ar mazaisss sanāca mistika, pēkšņi kļuvām par WordPress cepšanas, domēnu reģistrācijas un visu pārējo jauko, ar serveriem, hostingiem saistīto lietu ekspertiem – aitasgalvām. Tomēr patīkamāk ir bakstīties ar pluginiem un kodu blokiem, nekā rakstīt plain tekstā. Lai arī, neapšaubāmi, tas ierobežo kreativitāti un iespējas.

Kaut kad būs jāsāk mācīties – konkrēti man tie būs visādi dīvainie uzdevumi Adobe Illustratorā. Atkal excelīga bakstīšanās kārtējā lietojumprogrammā. Ak, jā, un 3D kubi ar zīmuli arī būs “jāglezno”. Mana līdzšinējā augstākā mākslinieciskā pilotāža bija rekur, tās rūtiņas bloga augšā 😀

Rīt būs jāiemet drēbes veļasmašīnā, tikai jāuzzina kaut kur, cik daudz pulvera tur jāber klāt. Melnu džemperi ar džinsām kopā var mazgāt? Kā ES to varu zināt? 😮

Advertisements

Jauna atkarība

Septembris 28, 2010

Tieši tā. Jauna atkarība. Uzminiet, no kā? CLIMBING!
Kalnos kāpšana/rāpšanās klintī/došanās lejup pa klinti… ja jūs zinātu, cik aizraujoši tas ir!
Viss sākās, kad kursa ietvaros 2 dienas ar kursu devāmies kalnos, lai iemācītos rīkoties ar virvēm, visiem tiem āķiem, drošības aprīkojumu un tā tālāk. Pirmā diena – vienkārši apmācības un mazliet rāpelēšanās arī (pa 10-15 m augstu klints sienu). Un jau tad es sapratu, ka nu būs ziepes – man pārāk patīk šī nodarbe.
Otrā diena – rāpšanās lejup pa klinti 30 m augstumā. Ai, mani nevarēja apstādināt – kā tiku lejā, tā rāpos pa taciņu augšup un ar visu aprīkojumu laidos lejup atkal. Un tad pamēģināju arī rāpties augšup… grūtāk kā rāpties pa mākslīgo sienu. Bet tik laba sajūta! Tāda, ka gribas vēl un vēl, un vēl grūtāku sienu, un vēl augstāku!
Tagad praktizēju klintī kāpšanu savā fakultātē – šeit ir apmēram 20 m augsta siena (rīt paprasīšu, cik īsti augsta tā ir), kur praktizēties. Ir 3 grūtības pakāpes: taisna siena, ar nelielu slīpumu uz āru un ar lielu slīpumu. Pagaidām man ļauts rāpties pa lēzeno. Bet līdz decembrim, domāju, tikšu pie trešās 🙂
Un tā sajūta – ko? Tas ir viss? Esmu jau virsotnē? Es gribu vēl augstāk! Un tikai pāris vietas, kur tiešām nezini, ko darīt? Es gribu grūtāku! Tas ir kaut kas tiešām fenomenāls – esmu tik laimīga, ka man bija iespēja braukt tieši uz Norvēģiju, jo citur, visticamāk, man šādas iespējas kāpt kalnos nebūtu, un es nekad neuzzinātu, cik atkarību izraisoši tas ir.
Un oktobrī būs kursi, lai iegūtu klintīs rāpšanās (nu, kā lai to nosauc) licenci. Viens solis augstāk.
Vienīgais mīnuss ir mana kreisā potīte, kas ir laikam izmežģīta manas nelielās neapdomības dēļ – kad ar kursu bijām kalnos un laidāmies pa klinti lejup, gribēju palidināties – atspēros no klints un palaidu virvi, lai pāris metrus zemāk to nostiprinātu un atspertos pret sienu, bet… jā, bet neaprēķināju, ka tas notiks tieši tajā vietā, kur sienā ir liels iedobums. Rezultātā apsvilināju roku, ķerot virvi, un sāpīga potīte, mazliet nokrītot lejā. Bet tas ir sīkums!
Lai jums patīkams vakars!

Script repeats again and again

Septembris 27, 2010

Ja reiz Simply iesāka par šo tēmu, tad mazliet pačīkstēšu arī es.
Ziniet, kas mani līdz sirds dziļumiem sāpina? Divkosība. Runā vienu, dara ko citu, domā vēl sazin ko. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka ar muti runā pareizais eņģelītis, rokas kustina velniņš. Un tad – ej nu sazini, kas tu pats patiesībā esi. Laikam jau nekas īpašs.
Bet es netaisos gaidīt, kamēr tavs smadzeņu tilts pārsūtīs informāciju uz kuru tur smadzeņu puslodi, ko tu pats gribi. Noteikti neesmu Solveiga un pat ne Pērs Gints. Nu, varbūt Pērs mazliet. Jo pēdējā laikā aiz sevis atstāju neatrisinātas “attiecības” vienu pēc otras. Paņemu un aizbēgu. Un tagad kāds bēg no manis, un es drīzāk ielaidīšu lodi pakausī nekā skriešu pakaļ. (Nē, tā bija metafora, man nav vardarbīgu tieksmju.)
Jauku jums šo dienu, es dusmās vāros. Ja kāds brauc uz Oslo un viņam bagāžā ir lieks bloks cigarešu, iegriezieties pie manis, man ir labs darījums padomā.

How come?

Septembris 23, 2010

Gribu sevi sist un izlamāt visiem pēdējiem vārdiem. Par to, ko es domāju, par pilnīgu debīlismu, es nespēju pieņemt un pieļaut, ka “būs tā kā tam jābūt”. Es gribu visu, 24/7, saprast, ka kļūdījos (vai nē), un dzīvot tālāk. Spēju staigāt ar pokerfeisu, bet nespēju domāt ar pokersmadzenēm. Cenšos aizmigt, bet nekā, mind is racing. Pats saprotu, cik tas viss ir smieklīgi un naivi, un “nav tur ko”, smejos par sevi no malas. Bet “skaistums nāk no iekšām” un “iekšas” izveido neskaitāmas iespējas, neskaitāmus aizbildinājumus, un atmiņa arī dara savu, un visu vēl izpušķo.

Fak. Laikam jāturpina tādā garā.

Stulbistulbistulbi!

Pārtrauc draudzību, neapskatoties profilu draugiem.lv

Septembris 12, 2010

Pamanīju jau kādu laiku atpakaļ, bet daudzi vēl nezina/nav ieraudzījuši. Manuprāt, ļoti parocīgi un neuzbāzīgi… Gadās, ka kontakts pazūd, un negribas lasīt visus tos dienasgrāmatu ierakstus, skatīties galerijas utt. Tad noderēs.

Imagine all the girls

Septembris 11, 2010

Šorīt pamodos pēc 12iem, bet jau zināju, jutu, ka ir īstā diena beidzot pieķerties istabas tīrīšanai. Tad, kad to biju nolēmis, izdomāju, ka būtu nepieciešams izlasīt horoskopu, tāpat vien, reizēm palasu. Bet, kas tad tur – “Aktīvi ķeries pie mājokļa uzkopšanas vai savas dvēseles sakārtošanas”, aiziet, uzreiz diebju pēc putekļusūcēja.

Jā, un tagad jau esmu nonācis līdz dvēseles kārtošanai, šķiet, ka ar mani pagaidām viss būs OK, ceturtdienas/piektdienas naktī bija “ballīte, nah”, pēc tam likās, ka nokļūšu ellē (atkal). Pagaidām esmu vēl tepat, lai gan – viss ir relatīvs. Tak, nē, es darīju visu kā vajadzēja, visu kā parasti, kā bija plānots un zināms, ka tā notiks.

Vakar, savukārt, ar Jāni Bē uz pannas izcepām vistas gabalus marinādē, ar rīsiem un kečupa/majonēzes maisījumu visam pāri. 1,18 Ls par vistu un 0,36 Ls par rīsiem. Pirmkārt – tas bija pamatīgs kulinārijas sasniegums, otrkārt, bija garšīgi un lēti. Āsam.

Tak jau trešā nedēļa kojās, āmen.

Look, what I made!

Septembris 9, 2010

So – I have photoshop lesson right now and I did something…
I had to go outside yesterday and humiliate myself in the park, because while I made photos of myself everybody was watching and wondering – why?
Yes, but it was my homework – do some pictures and than change them in photoshop.. or something. And after few minutes there will be presentation of them.
So…

http://agnijag.blogspot.com/

no worries, I’ll delete it soon.

And still…

Septembris 6, 2010

Ai, video ir tik jocīgs, bet toties dziesma ir īstā 🙂

Pirmdiena

Septembris 6, 2010

Šodiena ir pirmā diena nu jau… piektajā semestrī. Lekcijas gan sāksies tikai rīt, bet noskaņa jau ir tā.

No rīta pamodos, kad istabā bija ielavījies Gatis, un centās mani pierunāt iedzert nezināmas izcelsmes alkoholu, kas stiprāks par 40 grādiem. Nekā, nesanāks.

Tad mazliet no “Six feet under” otrās sezonas, nezinu kas, bet šis seriāls man patīk. Laikam nav samākslots un diezgan tuvu average dzīvei un problēmām. Yeah, bitches, mēs visi šeit esam average! Tu arī.

Šodienu pavadīšu ar krepīgu mūziku, nu, varbūt vēl kaut ko izdomāšu. Bet jūs – nekautrējieties, tēja man ir, aiziet uz sarunām!

P.S.

Paņem savu krūzīti! 🙂

Nosmējos!

Septembris 3, 2010

http://theuglydance.com/?v=jgpgcycnuj


%d bloggers like this: