Archive for the ‘Melnie’ Category

Makes you go bananas

maijs 4, 2011

Nost rokas netīrās! Paturiet skatienus vilinošos! Aizvāciet matus krāsotos!

Savācieties un droši izklaidējieties savā starpā.

Jo es joprojām esmu kopā ar savu neesošo draudzeni, jajā, to pašu. Neesmu viņu redzējusi? Un nekad neredzēsi.

Jā, es varu viņu lamāt kā es gribu, es pat varētu darīt daudz ko citu, bet fakts jau paliek –

Man vēl nekad nav bijis “attiecību” sarunu smagā dzēruma stadijā ar mammu. Bet citādā stadijā to nebūtu, jo es zinu, cik stulbi tas viss izskatās no malas. Un ne tikai no malas. Un lamāšanās, dzēruma sarunas par attiecībām ir vēl tikai pats sākums. Situācija, kad netaisos sev aizliegt izpausties tik stulbi, cik vien tas iespējams. Jo man ir vienalga kā tas izskatās no malas. Lieliskākais, ka šīm sajūtām nebeidzas derīguma termiņš. That is gunna be one hell of a ride.

Katru mīļu brīdi jūtos tā, it kā man būtu jābūt kaut kur citur un jādara kaut kas cits.

Un, lūk, tas jau ir smagi.

Pārējiem – tāpēc neprasiet un negaidiet no manis to, ko es nespēju sniegt – skaidrojumus, mīļumu, jaukus mirkļus, un pārējo, ko varētu vēlēties. Tiekamies kādu citu reizi, piemēram, citā dzīvē.

Advertisements

Sometimes you’ll never find the answer.

februāris 27, 2011

Kā mīlestībā? A mīlestībā kārtējais krahs, viss kā parasti. Ā… Nu, Tev tad dzīvē vismaz kaut kāda stabilitāte. Jā, stabila un nemainīga kā smiltis tuksnesī.

Pats sliktākais jau ir tas, ka es par šīm lietām tā pārdzīvoju, pārdzīvoju iekšēji. Skatos pulkstenī, skaitu minūtes. Pēc tam spaidu F5 Neobux, spiežu uz 0.001 $ vērtām reklāmām. Vispār varbūt diezgan nožēlojami, bet nevienu filmu noskatīties vai šķaidšaušanas datorspēli padzenāt arī nespēju koncentrēties.

Man pārāk daudz rūp, tur tā problēma.

Un muzīka būs šī:

Tu nekad nebūsi mana

Decembris 17, 2010

Esmu te. Tu esi tur.

Smieklīgā izmisumā gaidu, kad satikšu tevi, kad mēs varēsim atrasties vienā telpā, un viens uz otru skatīties, bez steigas, un runāt par neko vai par vissvarīgāko. Lēnā garā skatīties šaušalīgi romantiskas filmas, nedomājot par tām 2 stundām, ko no mūsu kopīgi pavadāmā laika izsvītro šī filma. Galu galā pamosties no rīta kopā, kad kaut kur fonā skan Radio 101.

Strīdēties par to, kurš izslēgs gaismu istabā, un par to, ko ēdīsim pusdienās. Kopā doties uz lētām ballēm un ideāli justies divvientulībā, reizē radot neizsakāmu prieku nabaga baumotāju un aprunātāju varenajai kopai. Doties uz teātri, doties pie labajiem draugiem ciemoties.

Cienīt vienam otru, un nevis to, ko dara un grib pārējie. Spēt vienam otru novērtēt un uzticēties. Spēt otram nelikties slikti.

Vai mēs savos prātos neradām kaut kādu aizdomīgi lielisku ilūziju? Kas mums īsti ir – nespēja atrast laiku būt kopā, spļāviena attālums vienam no otra, kuru neviens negrib veikt, un katram savi pasākumi? Kāpēc?

Neizpratne, ilgas un skumjas. Jā, bet varbūt labāk nekā katastrofa un bezjūtu attiecības.

Pārāk daudz patiesības

janvāris 18, 2010

Smieklīgi sagraut daudzu jūsu mazās, iedomātās pasaulītes, kur politiķiem nav klasesbiedru, studiju biedru; kur konkursi notiek tā, kā rakstīts likumā, un kur jums šķietami ir Satversmē noteiktās tiesības. Jūs dzīvojiet, mierinot sevi ar domu, ka jums ir vārda brīvība. “Kad vajadzēs, kad gribēšu, varēšu teikt to, kas man sakāms, bez bailēm”. Tā jūs sevi mieriniet. Bet pamēģiniet, tikai pamēģiniet, visas ilūzijas izplēnēs. Un tas ir tikai viens piemērs.

Kad es vai kāds, kurš domā līdzīgi, pastāsta jums kā ir patiesībā, un kas notiek tepat mums apkārt (nē, jūsu mazajās pasaulītēs tādas ziņas nenonāk), jūs:

1) sāciet man pārmest pesimismu. Es atbildu, ka tas ir reālisms;

2) sāciet ārdīties kā traki suņi, un mētāties (nez kāpēc) ar uz mani vērstiem apvainojumiem (random izlase);

3) pasmaidiet un sakiet, ka jums tas nerūp, jo jums patīk smaidīt.

Gaužām maz cilvēki mūsdienās māk no vairākiem informācijas avotiem veidot savu viedokli, lielākā daļa vienkārši pieņem kādu vienu sludināto pārliecību par savu (trubas avīzes vai “Dienas” nezināmo īpašnieku/žurnālistu).

Nevar pilsoniska sabiedrība izveidoties bez kaut nelielas personīgās analīzes.

Swimmin’ in a river as it flows

Oktobris 14, 2009

It’s the little things that make me crazy.

Ko tu gruzies?

Septembris 28, 2009

Man vienalga, kas un kad; viss, ko es zinu – tas ir lēti. Stulbi būtu par to apvainoties vai atvainoties, bet nopietnām pārdomām (vismaz man) gan tas ir pietiekams iemesls. Vai vispār kaut ko savā dzīvē saistīt ar šitādām gudriniecēm (jā, reiz jau sev nosolījos ar tādām neielaisties). Man tas pilnīgi noteikti nepatīk. Jā. Kāpēc? Tas nozīmē draudzeņu spiedienu toreiz, un, ka viņām tas liekas normāli. Man, savukārt, pēdējais, kas vajadzīgs ir tāds mauķeļu bars tavā draugu lokā. Čill, pīs, jou, tā nu tas ir. A nervus labprāt paturētu pats savām vajadzībām 🙂

Ēm. Esmu kļuvis pārāk mīksts un laipns pret apkārtējiem, šodien sajutu, ka nevaru atteikt cilvēkiem to un šito sataisīt kompim. Respektīvi – ieraugi to kompi, kurš ir pārgruzīts ar vizuālām figņām, nets lēns, jo noteikti desmit boti sēž, kas tas un kas tas – īpašnieks nezina. Bļa, ir brīži, kad gribas teikt – vienkāršāk būtu visu pārinstalēt, un sataisīt kā vajag, nevis kā jūs gribat. Un divi antivīrusi – bļe, kas tas par murgu? Esot kaut kāds gudrinieks ieteicis izmantot 2 AV – AVG free un Kaspersky. Vēl esot pazīmējies, ka pašam esot vispār 3 AV, jā, tieši AV, nevis spyboti un tāds stuffs. Jā, un pats savām acīm redzēju, ka viņš arī uzlicis tos 2 AV uz portatīvā, ej tu noāāāst, cilvēce ir stulba.

Daudzi var atļauties sev nopirkt datoru, tāpat es domāju, ka daudzi varētu atļauties sev nopirkt skalpeļus. Tikai nezkāpēc neviens nemēģina sevi operēt, toties attiecībā uz datoru domā, ka mācēs to lietot. Vēl jautājumi, kur tad rodas botneti? Man pēc šodienas jautājumu vairs nav. Un Windows vide vispār ir elementāra, bet, redz, ir cilvēki, kas to nerubī.

Gaidu, kad sāksiet operēt sevi.

Liekas, ka paņemšu kādas nedēļas brīvas no šitās vājprātīgo sabiedrības.

My life be like ooh ahh…

augusts 28, 2009

ū, ā, ūā.

Šodienas lielāko daļu pavadīju pusnomoda stāvoklī. Rosme kaut ko darīt – nulle, pozitīvisms – nulle. Gribās kaut ko darīt, kaut kur iet… Ko tur daudz, ne šodien.

Tieši tāpēc.

jūlijs 11, 2009

Others must remind me as fckin’ weirdo, but my true friends must know the reason of me acting that way. There are two persons, two categories of my person at least: me-and-the-crowd and me-and-my-best-friend; they can even see two different persons when exchanging their opinions about me.

But lets keep it that way 🙂

Tāpēc, ka tu respektē mani, es respektēju tevi. A tā citu lūgšanās darīt to un šito man uzdzen zobusāpes (da ne tev tur mani vajag, ne man tur gribas būt). Tā kā paldies par piektdienu, bija labi, bet nu – cilvēks, kam visas fizioloģiskās līknes ir zemākajā punktā – nav vēlams ballītē 😀

Fizioloģiskās līknes

Fizioloģiskās līknes

Be careful what you wish for

jūlijs 5, 2009

“I dunno it just seems like ever since you got off your drugs you became a lot softer”

Nu, principā diezcik psiholoģiski labi nejūtos, hz kāpēc.

Kopš kura laika?

jūnijs 15, 2009

Cien. studenti!

Tā kā valsts mums vairs nedod naudu, jo valstī ir ekonomiskā (da, bļē, kāda ekonomiskā, drīzāk vispārējā) KRĪZE, no nākamā mācību gada kojas maksās par 10 ls vairāk. VISI jūsu vecāki braukā Lendkruizeros, viņiem nav nekādas krīzes, un, ja jūs nevarēsiet atļauties KOJAS, tad jau vecāki par jums samaksās, jo viņiem taču NAV KRĪZE.

Kopš kura laika kojas kļuva par ekskluzīvu parādību?? Nesaprotu – apkures izmaksas samazinās, cilvēkiem naudas nav, studijas maksā labu pīķi, un kojas kļūst par luksus apartamentiem. Jā, gan jau daži teiks, lai eju uz dzīvokli, bet es palikšu principa pēc.

Redz, valstij neesot naudas, tāpēc, lai maksā studenti un viņu vecāki, jo viņiem noteikti naudas ir daudz.


%d bloggers like this: