Izvēles un lēmumi

augusts 8, 2011 by

Tad, kad šķiet, ka kādā situācijā nu gan nekādas izvēles iespēju nav un nebūs, šīs izvēles parādās. Dzīve sastāv no izvēlēm, izvēles veido dzīvi. Tu nevari būt “pa pusei stāvoklī”, tāpat nevari dzīvot bez izvēlēm.

Otra īpašība šīm izvēlēm ir tā, ka tad, kad šķiet, ka viss ir beidzies, viss patiesībā tikai sākas.

Trešā piebilde skan – ja tu kaut ko patiešām, ar visu savu būtību gribi – rīkojies! Jo, nē, citādi nebūs labi.

Advertisements

Diivaini, taa gadiijaas

jūlijs 26, 2011 by

taatad. 6.juulijaa saaku stopeet no Riigas uz Liepaaja-Klaipeeda-Kaunja-Varsava-Krakova-Viine-Bratislava-Praaga-Cimelice-Praaga-Nurnberga-Frankfurte-Kjelne-Liege-Antverpene.
Taatad cauri Lietuvai,Polijai,Austrijai,Slovakijai,Cehijai,Vaacijai liidz Belgijai.

Un paslaik atrodos Orval, netaalu no Francijas robezas, straadaaju kaa briivpraatiigais vietaa, kuraa cilveeki brauc no visaam pasaules valstiim mediteet, dziivot dabisku dziivi, eest tikai un vieniigi vegaanu paartiku.

Un man nav ne jausmas, kad un kaa es tiksu maajaas.

Imagine that!

Atziņas: tava pagātne ir daļa tevis

jūlijs 25, 2011 by

Viss, ko esi darījis, nāks tev atpakaļ. Gan labs, gan slikts. Pietam īsi pārskatāmā nākotnē. Un mainītās lomās. Formātā 1:1, tikai tu to izjutīsi desmit reizes stiprāk, jo tas notiks ar tevi. Bet šo ironiju sapratīsi tikai in the long run – atskatoties pagātnē pēc tam. Sauc to par karmu, sauc kā gribi.

Atziņas: svētdienas rīta prātojums

jūlijs 24, 2011 by

Dievs dod mums to, ko it kā vēlamies visvairāk, lai mēs saprastu, ka tas nemaz nebija tas, kas patiesībā vajadzīgs.

Zinām un nezinām

jūlijs 6, 2011 by

Interesanti, vai izšķirošā mirklī es, neskatoties ne uz ko, teiktu “labi, nāc taču šurpu” vai teiktu, lai vācies prom momentā? To mēs it kā zinām, bet tai pat mirklī – nezinām.

No sapņu stāstiņiem – šonakt sapņoju, ka man zināma meitene grib, lai es draudzējos ar kaut kādu citu meiteni (vai vismaz sēžu pie viena galdiņa un dejoju), tad es sadusmojos un, ejot prom, pagriezos tās, man zināmās, meitenes virzienā un izpildījos – parādīju žestu, ar kādu, khemm, makšķernieki norāda mailītes izmēru (tā kā sprīdis un attālums starp īkšķi un rādītājpirkstu apmēram 7-10 cm) un teicu, norādot uz gaisu starp īkšķi un rādītājpirkstu – “mums ar viņu ir, lūk, tik daudz kopīga!”

Sapņi

jūnijs 29, 2011 by

Esi mēģinājis kādreiz dienā nokrist pagulēt?

Aizmiedz, sāc sapņot sapni. Tajā sapnī, skrienot sapinies ābeles zaros, nokrīti un atslēdzies, un sākas sapnis sapnī. Kad esi pamodies no atslēgšanās sapnī, pirmā līmeņa sapnis turpinās, un notikumi apkārt tikmēr arī ir ritējuši uz priekšu. Un tad tevi pamodina kaimiņš, un tu nonāc atpakaļ realitātē.

Tāds, lūk, Inception sižets.

Paralēli meklēju darbu, pāris randiņi jau aizrunāti.

Vilciena romances

jūnijs 24, 2011 by

Ir dienas, kad vilciens ir tas, kas vajadzīgs. Tā ir kustība, aiz loga jaukas ainavas, austiņās laba mūzika, bet vēl labāk – Stārskijs un Hačs klēpja izmēra digitālo datu apstrādes ierīcē. Brīžiem parādās kādas augstas prioritātes domas, kas liek apturēt kino uz brīdi – lai izdomātu un papriecātos par rezultātu. Un pēc rezultāta izdomāšanas paliek brīvs brīdis līdz kino atsākas. Šajos brīžos sākas Vilciena romances. Un tikpat ātri tiek aizmirstas.

Pretī sēž sieviete, ap 40, brauc no garlaicīga darba uz kaut kādu mītisku staciju – Skrīveri, Koknese, Aizkraukle – pietiekami mītiskas. Atsaucas uz vārdu Marina. Bet pasē rakstīts, ka latviete, un ir jau arī patiesībā, ar krievu valodu arī problēmu nav. Precējusies gadus 15. Viss apnicis. Maza dzīve, zemas debesis.

Blakus atrodams cilvēks Jānis, kura apģērbs Latvijas mērogā ir uzskatāms par pietiekami ekscentrisku – Teksasas kovboja cepure kopā ar pastāvīgu iesvīduša flaneļa krekla aromātu. Protams, melns koferis ir neatņemama sastāvdaļa – tas laikrakstu pārnēsāšanai. Brauc pie radiniekiem, un pēc pāris stundām visticamāk būs pieklājīgi iereibis. Diemžēl uzrunājot Marinu, nesaprotamā latviešu valoda Jāni pārvērš par Sergeju, tomēr tas nemaina pieklājīgā reibuma atstatumu uz laika ass.

Brīdī, kad konduktore (konduktore ir konduktore. Ir arī konduktores, kas izceļas) pienāk pārbaudīt Marinas biļeti, viņa iesaka Marinai savu sarkano Rimi maisu pārcelt no beņķa uz bagāžas plauktu, Sergejs arī klausās šo sarunu, skatoties nu jau vairs ne avīzē, bet uz Marinas un konduktores priekšnesumu. Marinai viss ir tik ļoti vienalga, ka viņa par atbildi uz konduktores rosinājumu izbrīvēt vēl vienu sēdvietu, nomurmina tikai – “Kad kāds gribēs sēdēt, tad pārcelšu…” Viss, Marina vairs nepievērš uzmanību puskrieviskajai konduktorei, dirsā, tā nāk miegs, nē, tas ir nogurums no darba, kurš neinteresē.

Paiet labas 20 minūtes, līdz Sergejs ir izskatījis avīzi latviešu valodā, pamēģinājis kādus savus paziņas Jāņus vai Līgas atrast laikrakstā sīkiem burtiem nodrukātajā “Jāņi un Līgas – mūsu lasītāji”. Tikuši avīzē. Ou. Un tad viņš saka Marinai – “Re, kā, Jums grib pēdējo vietu atņemt, bet tur, trīsvietīgajos krēslos, sēž pa diviem! Tā jau nevar.”

Marina atver acis, paskatās uz Sergeju. Ai, laikam kaut kāds dīvainis, kam nav ar ko parunāt, tāpēc tagad sāks meklēt iemeslus, lai ar visiem par kaut ko parunātu. Cerams, pudeli vēl neizvilks. “Jā”, viņa pamāj. Jā, Marinai ir vienlaga, lieciet mierā, ātrāk tikt mājās, iekrist gultā. Vīrs arī kaut ko vēl jautās. Nē, nejautās, tikai sasveicināsies. Vai Marinai vispār ir vīrs? Kā gan viņai tāds varēja uzrasties?

Tuk! Garā poga nospiesta, Stārskijs dejo klubā salietojies koku bez smaržas, bet Hačs tikmēr sajūsminās.

There is too much to lose

jūnijs 20, 2011 by

Bet vispār, manuprāt, ir pienācis laiks izaicināt likteni un spēlēt uz visu banku, kamēr veselība pavelk. Būs jautri?

Iespaidīgi

jūnijs 12, 2011 by

P.S. Nepiekrīti man, labi. Bet es no tā nemainos kā cilvēks, ko pazini pirms tam.

Dzeltenā prese

jūnijs 8, 2011 by

Eminems teica:

Meraija atbildēja:

Eminems piebilda:


%d bloggers like this: