Posts Tagged ‘darbs’

Notikumu īss atstāsts

Septembris 28, 2011

Sākumā ieslēdziet mūziku, tad lasiet tālāk.

Var jau nojaust, ka ir/bija radusies iespēja pastrādāt man interesējošā jomā, noteikti var piebilst, ka vasaras sākumā pabeidzu LU un iestājos RTU DITF “datorsistēmās” iekš LDI, kur arī šobrīd pavadu daudz sava laika.

Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā uzrakstīju atlūgumu darbavietā, ar ko sākumā saistīju dažus man atvēlētos tuvākos gadus, paralēli mācībām. Jā, iemesli tam bija vairāki, bet 2 svarīgākie – kopš studiju sākšanās RTU, nevarēju vairs sevi veltīt darbam tik daudz, lai izsekotu “lielai bildei” – kas notiek un kāpēc. Otrs iemesls – strādājot uz pusslodzi atalgojums vairs nenosedza transporta un veltītā laika vērtību.

Arī pamatskolas klases salidojums rosināja šādas tādas pārdomas, kas pēc tam tika nodejotas ar izturīgākajiem ex-klasesbiedriem. Paldies Jurim un Mikum par pasākuma menedžēšanu!

Šobrīd dzīvoju tālāk un izbaudu mazliet brīvā laika, kas radies, aizejot no darba.

Un kas jauns jums?

Advertisements

I’m good, I’m gone

Septembris 8, 2011

Lai arī no rīta ceļoties 6:30 reizēm gribas nokrist vienalga kur un aizmigt, tomēr rezultējošā sajūta ir gluži laba.

Steiga

novembris 24, 2010

Tagad sākas tas posms, kad mācībām jāpievēršas arvien nopietnāk. Kāpēc tik agri? A, nu tāpēc, ka no jaunā gada jau būsim LU Datorikas fakultātes studenti, ne PPMF vairs. Tas kaut kādā dīvainā veidā nozīmē arī to, ka sesija mums jānokārto jau līdz Ziemassvētkiem. Tātad, tāpēc šogad tik agri jāsāk domāt par mācībām.

Iepriekšējās 2 dienās pamazām atklāju sev Adobe Illustrator jaukumus, visa grafiskā domāšana jāievirza mazliet citādākā filozofijā, nevis ņemu otu un bliežu, bet sākumā izdomāju, ko gribu, un tad domāju, kā to smuki un pakāpeniski un kādiem paņēmieniem sadalīt sastāvdaļās. Te mazliet ieskatam bildīte, kas tā arī nav tikusi pabeigta:

Ja runājam par skolu, tad šobrīd zinu jau 2 cilvēkus no manas šābrīža fakultātes, kuri aktīvi blogerējas, vienai meitenei sanāk diezgan labi, ne pārāk sen sāka, bet daudzsološi gan. Otra savukārt raksta regulāri, bet kaut kā ļoti naivi un bērnišķīgi. Pārlasu, bet nav man.

Par domām – jāsaka, ka brīžiem domāju par to, ka… ja nu viss ir skaisti meli? Ne pārāk sen man likās, ka tā arī ir. Bet tad manas sazvērestību teorijas tika izskaidrotas pavisam ikdienišķi, un varbūt pat ticami zināmā mērā. Nē, es esmu es un patiess, tas tā ir, un tā tam būs būt. Bet par apkārtējiem – ir kaut kas tāds, kas man liek ik pa brīdim atgriezties pie pagalam neticamiem variantiem. Laikam jau kādreiz paši neticamākie un neiespējamākie no tiem ir piepildījušies, tādēļ esmu “par 67% vidējais latvietis, tikai aizdomīgāks”.

Vispār – varbūt kādam ir darāms kāds darbs, kurš varētu būt saistīts ar kādām tehnoloģijām vai tehniku, bet būtu arī dinamisks un radošs, un kuru varētu darīt students paralēli mācībām un praksei? Laba alga pat nebūtu primārais faktors, galvenais, ka gribu darīt kaut ko tādu, kas man pašam interesētu ne tikai kādā noteiktā darbalaikā. Kaut vai… Jebkas.

Dzīves dinamika

jūnijs 1, 2010

Nedaudz par to, ko es šobrīd daru.

Dzīves intereses atbīdījušās otrajā plānā. Dienās skatos X-Files sākot no pirmās sezonas, tūlīt būs noskatīta jau visa otrā. Vakaros un naktīs rakstu/taisu skolas, jeb kā citi cienīgi sauc, universitātes darbus. Kādu brīdi jau ir diezgan vienalga kā izskatīties, vienalga par apģērbu. Kaut gan reizēm parādās doma, ka jāiegādājas jauns vasaras apģērbs/-i.

Tātad, es cenšos saārstēt savu kāju, kuru satraumēju šīs vasaras trešās futbola spēles laikā. Jā, tas nozīmē, ka ilgi nedrīkst sēdēt vai staigāt, kāju vēlams turēt augstāk par ķermeni vai vismaz vienā līmenī. Nemaz nebiju ievērojis, ka sēžot pie datora ir tik liela slodze uz kāju asinsrites sistēmu. Liekas – kas ta tur, sēdi, neko nedari. Kad esi vesels – to nejūt.

Liekas – nokārtošu sesiju, un tad tik būs vasara. Bet vai būs?

Mazliet painteresējos arī par vasaras darbu Rīgā. Laiku atpakaļ uzrakstīju bijušajiem darba devējiem, nekādu atbildi nesaņēmu. Skatījos darba sludinājumu portālos – dažs labs no šiem portāliem sadarbībā ar uzņēmumiem rīko studentu vasaras darba akcijas. Izklausās labi. Tik tālu. Alga? 150 Ls mēnesī, uz rokas. Nū, nē, paklau, atrēķinām pārvietošanos uz turieni. Atrēķinām paiku, atrēķinām dzīvošanas izmaksas. What the…? Kas tā par algu? Tur jau sanāk vēl ieguldīt; tikai, lai varētu strādāt. Izrēķinot visus savus izdevumus, man vasarā palikt Rīgā varētu būt vērts sākot no 250 Ls mēnesī uz rokas. Bez visādām ekstrām. Tā ka laikam nāksies no mācībām brīvo laiku pavadīt baudot vasaru, tas sanāk lētāk nekā dzīvot un strādāt Rīgā par 150.

Palasot darba sludinājumus, arvien skaidrāk saprotu, ka, ja neesi valsts iestādes augsta līmeņa ierēdnis vai nenāc klajā ar spožu biznesa ideju, tad šajā valstī nav un nebūs ko darīt.

Mēs strādājam, lai dzīvotu, bet vai bieži nav otrādi?

Par nākamo nedēļu

novembris 28, 2009

Tā īsti nevar saprast, iet vai neiet 1. decembrī uz augsto kungu māju? Dziesmas taču šādā nomācošā laikā nedziedāsim, vai ne? 😀 Kurš par, kurš pret?

Laikam neesmu rakstījis, ka esmu vairāk vai mazāk (brīžam vairāk, brīžam mazāk) slims jau no 19. novembra vakara. 3 dienas bija pamatīga temperatūra, kādas 5 dienas viss ēdiens likās pretīgs. Tagad palicis klepus, un šādas tādas sāpes, kas nav saistītas ar gripu.

Sāku domāt par to, kādi triki būs jāizmanto, lai pabeigtu nu jau trešo semestri LU datoradminos. Kaut kas jāsadomā!

Vispār, atbraucot mājās, kaut kā dīvaini – ja dzīvojot pa Rīgu, liekas, ka dzīve ir draņķīga, cilvēkiem nav darba, tad atbraucot uz Jēkabpili, visi man cenšas iestāstīt, ka, ja grib, darbu varot atrast, ka meklē tur un tur darbiniekus. Nu, nezinu, var jau būt. Bet man liekas, ka arī relatīvi treknajos gados, neatceros vakances Jēkabpilī (izņemot lielveikalus, apsargus utml.), šķiet, tāpēc, ka Jēkabpilī tikai šādi, parastajai tautai paredzētie darba piedāvājumi, tiek afišēti… Nu, labi, miers ar to Jēkabpili, ko es gribu – tas ir half-time darbs Rīgā, Pārdaugavā, lai varētu apvienot ar mācībām. Agrāk man bija, tādēļ arī šos laikus uzskatu par sūdīgiem.

Vēl jautājums – vai Forum Cinemas ir hronisks repertuāra trūkums, vai arī tā šībrīža iezīme? Piedāvā tikai pilnīgi garlaicīgu sviestu, kas varētu interesēt Latvijas vidējam šaurpierainajam ar stikla auskariem abās ausīs. Nu, ir kas skatāms tur?

Šodien gandrīz aizgāju no darba

maijs 27, 2009

Sēdēju, graizīju “La Stampa”, un vienā brīdī sapratu, ka šodien galīgi neiet – 5 stundas = 30 lapas… Laikam tādēļ, ka jauns datums. Katrā gadījumā, uznāca melnie, gribēju piecelties, atrast personāla atlases meitenes, un pateikt viņām, ka man ir dzīve. Nu, un paskaidrot mazliet par šo lietu.

Tad pamazām izturēju šo lēkmi, un nospriedu tā – iešu prom pēc pirmās algas, ja tā nenosegs manus izdevumus. Jo pagaidām izskatās, ka pat 100 lapas dienā joprojām ir nerentabli: 0.38 Ls x 2 (autobuss turp – atpakaļ), + 2 Ls pusdienas + skolā varēju tai laikā parādus kārtot. Kompji, uz kuriem jāstrādā – septiņus (?) gadus veci ar CRT monitoriem, apmēram kā manas dzīves pirmais PC. Savas darba vietas kā tādas nav, jo cilvēki pie kompjiem sēž randomā. Jāskatās, jāskatās, iespējams, ka šī būs tā reize, kad ir labāk, ka tev darba nav, nekā ja ir 😀 Mani izdevumi, kopš sāku tur strādāt, ir tikai palielinājušies, šobrīd izskatās, ka izdevīgāk būtu apmeklēt skolu (kā arī mazāk naudas iztērētu).

Njā, tagad, atceroties Metaleks laikus, paliek silti ap sirdi – darbs vairāk ar dzelžiem un to parametriem (interesantāk), normāls kompis un sava darbavieta. Nu, alga arī, protams, laba, bet to vēl varētu norakstīt uz “ne mēs tādi, bet laiki tādi”. Bet, nu, Metaleks jau kādu laiku tu-tū.

Bet kopumā šobrīd situācija tāda, par kādu es vidusskolā dziedāju, kad muļķīši līda pēc atzīmēm, jo tā “dabūšot labāku darbu” – toreiz jau teicu – bļe, nebūs pazīšanās – nebūs tev nekāda darba. Tā ir Blatvija, B-B-Blatvija.

Vispār beidzās ar to, ka notinos no darba 3 h agrāk. Ka nav, ta nav.


%d bloggers like this: