Posts Tagged ‘dziive’

Vides determinisms

februāris 1, 2009

Pēdējā laikā arvien vairāk es izjūtu to, kā apkārtējie apstākļi, cilvēku kompānija spēj atstāt milzīgu iespaidu uz cilvēku kā personību, kā atsevišķu radījumu.
Lielākoties cilvēki ir kā hamelioni-tie pielāgojas apkārtējai videi un ir saskaņā ar to. Un pat cilvēki ar visstiprāko raksturu mainās..tie mainās mainoties apkārtējai videi.Esmu redzējusi,kā mainās draugi man apkārt..
Lai būtu cilvēkā izaugsme-ir jāmainās, ir jāatīstās, ir jāiegūst arvien jaunas pieredzes, respektīvi, tas, ka mēs mainamies mainot vidi sev apkārt, nav nemaz tik slikti..

“My Baby, just call me.. lets do something crazy,lets reach out and love one another”:)
Tā sajūta, kad kāda patiešām pietrūkst ir jauka..ir vismaz, kam censties..es nevarētu bezmērķīgi dzīvot kkam nezināmam.. bet,ja redzu mērķi,tad es spēju darīt, censties..un man patīk, vairāk kā patīk-tikai tapēc, ka šoreiz tas ir tik nepiespiesti, tik viegli.. un mani neviens agrāk nebija tik daudz samulsinājis 🙂

Tādas tās šeptītes..

summary

Septembris 4, 2008

Takaa manu smukuliiti(datorinju) tikai shodien aizsuutija uz Jeekabpili,tad visu nedeelju grauzu pirkstos. Ievaacoties istabinjaa, uzreiz pamaniiju,ka zem galda ir vecs parastais dators.Meitenes teica,ka sen kkada chiksa esot atstaajusi vinju un vins neejot laagaa. Nu,labi, visu nedeelju neko,bet shodien mana kaare njeema virsroku un es saliku kopaa,uzceelu uz galda, piesleedzu pie vada un iet 😀 Kursh man teica,ka neejot?:p vienigi garumziimju nav,bet taa nav nekada globaala problmeema.
Kaa tad man iet. Lbi iet. Beidzot, liekas, ka esmu savaa vietaa. Lekcijaas es ar milziigu interesi sekoju liidzi un beidzot es daru prieks sevis,nevis takaa vidusskolaa lielaaka dalja galvenokaart bija bezjeedziiba konkreetaa. Viegli nav,piem, datu analiize, kjiimija-ir augstaakajaa liimenii. Viss orientejas man uz geograafiju,nevis aaraak visaariigi. Beidzot es ar prieku maacos, gribu lasiit, uzzinaat,izstudet visu,kas saistaas ar manu programmu. Tas ir mans laucins,es juutu 🙂
Shodien bija lekcija ar vecaako kursu un tur viens dzeks atnaaca ar taam indiaanju bungaam 😀 un uzbungoja arii-tas ir forshi 🙂
Kas tad veel. Ieejot savaa koju istabinjaa, es teetim uzreiz teicu-jaa,man te, patiik,teet. Forsha man istabinja. Sasummeejot to visu kopaa-es tachu esmu laimiiga un neviens maituleens man nesabojaas sho dziives posmu!”ja dziivee liekaska ir paaraak labi,lai buutu patiesiiba,tad taa ir patiesiiba”.-ir taads teiciens.Es tikai paaris reizes dziivee esmu teikusi,ka esmu laimiiga, ka man ir labi un shi ir viena no retajaam reizeem!


%d bloggers like this: