Posts Tagged ‘emogļuki’

Metaleks garantija: Part 2 + bonus.

marts 10, 2009

Šodien, pēcpusdienā zvanīja no Metaleks, ka noķis jau esot pie viņiem no garantijas servisa. Rīt (Nu jau šodien) ir plāns braukt savākt. Tad taps part 3 šai rakstu sērijai. Bet atkal sanāk 2 LS tērēt par nonākšanu turp-atpakaļ, jābrauc ar diviem transportiem, stulbā Rīgas Satiksme, *****, *****, ***, pizģec, bet tas jau cits stāsts, srannie monopolisti, nemāk brīvajā tirgū konkurēt…

Vot tā man pavelk katru reizi, kad jāpiemin šī jaukā kompānija. Starpcitu ar šo kompāniju cieši konkurē cita kompānija – šitā te valstele, kurā nehostējas mans blogs, lai to neslēgtu Betmenu aizvietojošas Padomju atliekas – pretterorisma un drošības organizācijas. Tagad vēl piemetam pāris Coldplay klipiņus, erotiku, ķengas uz valsteli, Šlesera merša numuru, un es esmu bīstams noziedznieks.

Eu, bet klau, nopietni – man nepatīk šī pasakzeme.

Nu, tā lūk, gribēju pateikt, ka privātās institūcijas šeit ir daudz-maz, bet viss, kas saistīts ar valsts iestādēm ievelkas uz gadiem. Un vēl es gribēju piebilst, ka tad, kad izaugšu liels, nevēlos dzīvot šai viesmīlīgajā valstī, lai cik skaista būtu tās vēsture. No vēstures nepaēdīsi! Šāds hokejs mums nav vajadzīgs, un viss.

Nu, un lai vakars beigtos uz pozitīvas nots:

Šodien ir tā lielā diena,

februāris 26, 2009

kad beidzot saņēmos izsūkt paklāju istabā. Un izmazgāt netīros traukus, kā arī noslaucīt palodzi. Vai palika labāk? Nu, nez, var jau būt 🙂

No rīta bija neliels ‘wtf?’ Pamodos, nesapratu – vai vakar aizmigu viens, vai tomēr ne? Likās, ka nē, bet neviena taču no rīta blakus nebija, a ko? Fiksi apskatos apkārt – āhā, kompī skatīta filma, tātad tomēr nebiju viens, kad aizmigu. Bet neatceros to kā atlūzu, atceros, tikai, ka mazliet nāca miegs 😀 Nē, tomēr vakar bija ciemiņi 😀 Nu, okej. Katrā ziņā miegs bija labs, nepamodos nevienu reizi naktī, tā būtu pozitīvā puse.

A pēctam sākās motivācijas sagrāve. “vatafāk, negribu es nekur šodien iet, nē, nē, es palikšu te, nekur neiešu, viss, negribu neko”…

Līdz vakaram kaut kā atguvos, un tas moments ir iemūžināts šī raksta ievadā un virsrakstā. Uzzvanīju, parunāju. Nē, nebiju viens! 😀

Play with a player from a hood.

februāris 23, 2009

He lost his soul to a woman so heartless.

Parasti pārdomu saraksti.

februāris 18, 2009

Jo vairāk tu zini, jo mazāk spēj sajust.

Re, re, rekur vēl viena krīt, paskat kā spīd.

Bet es izraujos ārā no tā, un esmu brīvs.

Jeb.

Bija vajadzīga viena tikšanās. Un atkal viss ir kreizēēē. Fāk. Mans vājums? Nez vai. Abpusēju vājumu summa vai reizinājums vienam pret otru. Baigi dīvaini. Pilnīgi dažādi cilvēki, pilnīgi dažādas vērtības un rakstura iezīmes. Da visus simt gadus mūs nekas nevarētu saistīt! Vismaz kaut kādu kritēriju līmenī… Bet dzīvē viss ir savādāk.

Nav ne labi, ne slikti; vienkārši – kreizēēē. Tas būtu optimālākais raksturojošais vārds.

Tas kas būs – risks; tas, kas bijis – mācība.

It’s cool, it’s cool… Es jau neko. Es, tāpat kā 20 gadīgs vīns – nemainos.


%d bloggers like this: