Posts Tagged ‘la stampa’

LETA riskē, lai paspētu pabeigt projektu?

jūlijs 7, 2009

Šodien līdz manai aizņemtajai personai izplatījās ziņas, ka LETA’s LA STAMPA projektā iesaistītajiem cilvēkiem vajadzēs apstrādāt vismaz 300 lapas nedēļā, citādi par darbu netiks maksāts.

Šo lēmumu var novērtēt divējādi. Jā, vasara ir jau pusē, projekts jāpabeidz septembrī, bet ar apjomiem diez kā neiet. Šādi skatoties uz šo lēmumu, liekas pozitīvi – motivācija strādāt vairāk (1200 lpp. mēnesī), līdz ar to – vairāk saņemt naudiņu.

Tomēr – otrs aspekts – apjomus kačāt vajadzēja nevis ar represijām, bet ar normāliem bonusiem – smieklīgā atalgojuma dēļ es šo darbu uztveru kā “nenāk-miegs-vai-ārā-lietus” laika pavadīšanas veidu, par to saņemot mēnesī supermazas naudiņas, bet tomēr. Respektīvi – nopietni bonusi, un nevis vienam cilvēkam kolektīvā (‘cos most of us got a life…).

Domāju, ka šī pieņemtā lēmuma dēļ varētu nozust daudz cilvēku, kas nav gatavi par smiekla naudu tērēt vēl vairāk sava laika.

Tā dīvaini sanāk – “Ne sūda nemaksā un vēl kačā pravas”. Tas ir tas.

Šodien gandrīz aizgāju no darba

maijs 27, 2009

Sēdēju, graizīju “La Stampa”, un vienā brīdī sapratu, ka šodien galīgi neiet – 5 stundas = 30 lapas… Laikam tādēļ, ka jauns datums. Katrā gadījumā, uznāca melnie, gribēju piecelties, atrast personāla atlases meitenes, un pateikt viņām, ka man ir dzīve. Nu, un paskaidrot mazliet par šo lietu.

Tad pamazām izturēju šo lēkmi, un nospriedu tā – iešu prom pēc pirmās algas, ja tā nenosegs manus izdevumus. Jo pagaidām izskatās, ka pat 100 lapas dienā joprojām ir nerentabli: 0.38 Ls x 2 (autobuss turp – atpakaļ), + 2 Ls pusdienas + skolā varēju tai laikā parādus kārtot. Kompji, uz kuriem jāstrādā – septiņus (?) gadus veci ar CRT monitoriem, apmēram kā manas dzīves pirmais PC. Savas darba vietas kā tādas nav, jo cilvēki pie kompjiem sēž randomā. Jāskatās, jāskatās, iespējams, ka šī būs tā reize, kad ir labāk, ka tev darba nav, nekā ja ir 😀 Mani izdevumi, kopš sāku tur strādāt, ir tikai palielinājušies, šobrīd izskatās, ka izdevīgāk būtu apmeklēt skolu (kā arī mazāk naudas iztērētu).

Njā, tagad, atceroties Metaleks laikus, paliek silti ap sirdi – darbs vairāk ar dzelžiem un to parametriem (interesantāk), normāls kompis un sava darbavieta. Nu, alga arī, protams, laba, bet to vēl varētu norakstīt uz “ne mēs tādi, bet laiki tādi”. Bet, nu, Metaleks jau kādu laiku tu-tū.

Bet kopumā šobrīd situācija tāda, par kādu es vidusskolā dziedāju, kad muļķīši līda pēc atzīmēm, jo tā “dabūšot labāku darbu” – toreiz jau teicu – bļe, nebūs pazīšanās – nebūs tev nekāda darba. Tā ir Blatvija, B-B-Blatvija.

Vispār beidzās ar to, ka notinos no darba 3 h agrāk. Ka nav, ta nav.


%d bloggers like this: