Posts Tagged ‘Līgo’

Manas subjektīvās vasaras saulgriežu sajūtas

jūnijs 23, 2010

Pastāsti, kāda noskaņa Tev rodas, izpildot 3 sekojošus punktus:

1. Noskatīties, noklausīties šo video:

2. izlasīt citātu no Gustavo & Camillas – “Mainīt pasauli”:

“..
uz akmens šķēres viņa spēlēja ar pasauli
tātad – kura kuru tagad mainīs,
abas izdomāja lieciniekus sasaukt,
lai justos tuvāk, meitene pakāpās uz spainīša.
Sarunāts tika līdz trīs uzvarām,
mirklī izspēlēja viņas pirmo kārtu,
un varbūt mums tas ir brīdis uztverams,
bet pasaulei tas likās mazliet par ātri,
vienojās abas saukt vienu vārdu gadā –
pirmais gads akmens, otrais šķēres,
pēc pāris spēlēm
pienākumi radās, piedzima bērni, vecākiem bēres,
tā laika gaitā abas viena otru pieslīpēja,
līdz viņa atskārta, ka sevi vajadzēja mainīt,
un tai pat mirklī viņas sejā smaids ieslīdēja, jo viņa
pamanīja, kā meita kāpj uz spainīša…”

3. Pēdējais audio/video materiāls:

Mad Man Song

jūnijs 27, 2009

Mm, visādi svētki pagāja garām, tagad jāsāk svinēt nākamie.
Siguldas Jāņu koncerts laikam tomēr nebija domāts man, kaut gan neteikšu, ka man gāja garlaicīgi – kopā ar ex klasesbiedreni un vēl pāris cilvēkiem pasākums likās tīri uzjautrinošs. Bet, ja es būtu kādus 15 gadus vecāka, būtu visam pievērsusi lielāku uzmanību.
Nākamajā dienā sētā iekšā vēlās līgotāju pulks, skanot akordeonam un dziesmām, līstot Jāņu zāļu lietum un dāļājot speķmaizītes, sieru un alu uz visām pusēm. Tad, pēc “Projām jāiet” dziesmas turpinājās gājiens uz kaimiņmājām, bet tālu es līdzi negāju, atgriezos savā istabā, lai nodotos Senās Romas rakstnieka Nasona izraidījumam no valsts.
Bet vakarā atbrauca māsa ar draugiem, un turpinājās afterpārtijs upes malā, tika uzslietas teltis, cepti šašļiki, dzerts alus, spēlēts badmintons, volejbols un vienu brīdi pat mētāts šķīvis.Tā arī kādā nakts stundā pamazām visi aizgāja gulēt, lai no rīta līdz vakaram turpinātos peldēšanās, volejbols un šašļiki.
Pa šo laiku paspēju apdegt tā, ka likās – nu viss, saulē vairs savu mūžu nedrīkstēšu iziet -, bet nē! Viss ir kārtībā.
Pašlaik lēnām gatavojos braucienam ar kuģi, lai nosvinētu savu dzimšanas dienu Stokholmā. Brīnišķīgi, brīnišķīgi!
Tāpēc, mīļie – lai labi dzīvojas, atpakaļ būšu 29.jūnijā, lai turpinātu dzīves svinības.

Līgo laiva uz ūdeņa.

jūnijs 23, 2009

Mierīgas, maigi zaļas, dzeltenīgas un violetīgas noskaņas laukos. Ko lai saka, brīvdienas mājās ir viens no nomierinošākajiem pasākumiem – izlasīju īsromānu par pirmo pasaules karu, tiešām labs, “Coupe de Grace”. Laikam tā. Sāku lasīt “Pēdējo pasauli”.
Tas laikam nozīmē, ka šeit pavadu laiku tā, kā patīk man – atvairu mazās māsas “ko darām? Nāc pīt vainagus! Nāc lēkāt pa batutu! Nāc zīmēt! Nāc darīt to, to un to!”, sēžu istabā un lasu grāmatas, kamēr vējš no loga aizpūš tukšas A4 lapas no mana galda.
Jā, man patīk tad, kad esmu viena, un man patīk, ja varu aiziet pie citiem tikai tad, kad pati vēlos, un būt kopā ar cilvēkiem, tikai, ja pati gribu. Un ne piespiedu kārtā, kā man tas sanācis pāris mēnešus.
Un Līgo? Līgo būs Siguldā, kopā ar dziedošajiem Jāņiem, kopā ar sen neredzētiem cilvēkiem, ar kuriem, cerams, vēl būs kas pārspriežams.
Nē, un man jūsu netrūkst. Vēl nav pienācis vientulības apnikuma laiks (un vēl nav pienākusi tīrās vientulības brīvdienas, diemžēl).
Priecīgus Līgo!


%d bloggers like this: