Posts Tagged ‘Oslo’

Labs garastāvoklis

Septembris 1, 2010

Kā man patīk pastaigāties pa IKEA, to MILZĪGO veikalu, kurā ir viss – no pārtikas līdz mēbelēm (un pa vidu – pilnīgi VISS).
Un īpaši jau pa guļamistabai nepieciešamo preču nodaļu…

Tādās vietās var tiešām viegli aizmigt…

Un mēs to arī izdarījām 😀
Šodien ir pirmā skolas diena – ai, zinu, ka nekas nebūs, bet tāpat neliels uztraukums par to, ka satikšu visu kursu (pirms tam bijām tikai 6-7, bet šodien būsim visas 20 meitenes). Iedomājieties – 20 meitenes vienā kursā?? Ārprāts.

Koju dzīve

augusts 26, 2010

Gaidu, kad beidzot manām dienām šeit būs nozīme – pagaidām vien izbaudu koju dzīvi bez pienākumiem un atbildības. Pareizāk sakot, vienkārši nepildu savu pienākumu uztraukties par dokumentiem, kas man ir jādabū/jāaizpilda/jāuztaisa/jāsaņem/jānosūta. Pēc idejas es šeit vēl drīkstu nebūt, tas ir, mana klātbūtne šeit vēl nav obligāta, tagad tikai apmeklēju internacionāļu pasākumus un tikšanās.
Esmu iepazinusies ar dīvainiem spāņu puišiem, kas staigā sakumpušu muguriņ’, ir savākušies no Basku zemes vairākus litrus grādīgās dziras un kādus pāris kilo cigarešu, un ir vienmēr gatavi tusiņiem. Hm, kad pateicu, ka esmu no Latvijas, viņi uzreiz pajautāja – a jums tur daudz ballīšu notiek? Lētākas cigaretes un alkohols? Ū, brauksim!
Anyway ar viņiem ir forši skatīties filmas, jo tie komentāri, lai arī lauzītā spāņu/angļu valodā, ir tā vērti.

Meitene, Nieves, no Spānijas, ir jauka un mierīga, un visu laiku strādā (viņai jāraksta kaut kādam alu muzejam gari apraksti par alām). Lūdzu viņai kontrolēt manu atkarību no halvas un neļaut to ēst nepārtraukti. Hm, varbūt pat es beidzot sadūšošos un sākšu rītos skriet?

Džekijčans (neīstā vārdā Toby) no Honkongas man atgādina manu kursabiedru Ēriku (kāpēc es vienmēr pievelku šādus cilvēkus?) – runā daudz un nepārtraukti, ir pārliecināts par savu tehnoloģiju nenovērtējamo vērtību, ir gatavs pārdot pēdējo kreklu, lai naudu ieguldītu kopējā labumā. Un ir tik godīgs, ka gatavs nodot kādu citu, lai nebūtu jāmaksā kopējs sods (situācija: meitene ieliek cepeškrāsnī picu un aizmirst par tās eksistenci, līdz pēkšņi visas kojas no miera izrauj ugunsgrēka trauksme. Kas notiek? Visi iedzīvotāji tiek izsūtīti ārā no kojām un atbrauc ugunsdzēsēji. Viltus trauksme. Atbildīgajam jāmaksā 3500 NOK. Protams, ka ar normāliem cilvēkiem sarunāju, ka neviens neko nezina, jo savādāk tai meitenei liela summa jāzaudē – ja nav vainīgā, vai nu nemaksā neviens vai visi kopā (13 stāvi, katrā pa 16 iedzīvotājiem, rēķiniet paši), bet… ir tādi, kuri negrib šķirties no 17NOK, kas ir apm.1.80Ls).

Un Tesy – nekārtīgā afrikāņu meitene! Jauka un spēcīga, bet mēdz aizmirst, ka ir sākusi kaut ko gatavot. Piemēram, viņa ieliek cepeškrāsnī vistu kājiņas un aiziet uz istabu. Pēc kādas stundas nāk kāds cits, paskatās, gatavas vistu kājiņas, nogriezīšu uguni. Un tā šī gaļa stāv virtuvē vairākas dienas, jo Tesy vienkārši neatcerās, ka viņai tādi gardumi krājumā. Tā viņa ir aizmirsusi ne tikai gaļu, bet arī milzīgas zivju galvas uz pannas. Un bija jāpaiet 5 dienām, līdz viņa no savas istabas līdz virtuvei atnestu manu mīļoto bļodiņu, no kuras tik jauki ēst.

Pārējie kojinieki – kā jau kojinieki. Kad būs man ko teikt, pavēstīšu arī kaut ko par pārējiem varoņiem.

Lai nu kā – es izbaudu šo dzīvi. Ai, vienīgi problēmas ar banku, kam labpatīkās iekasēt no manas pašreizējās summas jebkādus labumus, ko tik var iegūt. Un tā man jāsūta vēstules katru dienu.

Bye!


%d bloggers like this: