Ledus un Pļaviņas [foto]

Šodien aizdevāmies uz Pļaviņām. Sākumā redzējām tikai standarta skatus, vēlāk ielīdām arī Gostiņos, un ieraudzījām milzīgo ledus kalnu, to, kas pēdējās bildēs. Spiediet uz pirmās, un skatieties visas pēc kārtas! Bildēts ar telefonu 🙂

As a matter of fact, there’s no turning back

Neliela atskaitīte no manas dzīves. Un vēl kāda doma varbūt.

Šodien beidzās ieilgušais klusums copes jomā. Daugavā 2 dienu laikā ir pamatīgi paaugstinājies ūdenslīmenis, tādēļ cope ir pilnīgi citādāka nekā pirms nedēļas. Tur, kur iepriekš varēja iebrist un laist pa straumi, tagad ir pāri viduklim. Bet neko, toties krūmi tagad ir ūdenī – krūmi un straumīte – tas ir uz sapaliem. Un tā arī bija. Ēsma – sienāži (kuri tagad ir nobarojušies trekni – labāka ēsma un vieglāk noķert), mikropludiņš, 1 grams atsvars, tālāk 0.1 mm pavadiņa (pamata aukla ir 0.25 vai 0.27) un Cobra Viking, šķiet, 6. izmēra āķis. Pievīla pavadiņa. Vai varbūt ticības trūkums saviem spēkiem. Pirmo sapalu, šauboties par pavadiņu, izmānīju pašā krastā, tomēr šeit beidzās pavadiņas izturība. ****, ****, *****! Nu, neko. Pārsienam āķi, nākamie sienāži. Atkal paņem, turpat manis paša veidotajā atstraumē. Šoreiz gan aiziet uzreiz, vēlāk izrādās, ka āķa pats, pats asais gals ir noliecies, un gribēdams nekur neiedursies. Abi skaistuļi identiski šim, tādu izmēru sanāk ķert visbiežāk (labs gads?). Labā ziņa ir tāda, ka sausais posms (ne copes – ne uz smečkas, ne sienāža) ir pārtraukts. Rītdien svarīgākais būs atrast piemērotu 0.15 pavadiņu (uz mana native 0.25 sapali sienāžus neņems), tad vakarā hope to get my revenge.

Vakar 22:00 norāvu savu 2 gadus lietoto dzīvās ēsmas pludiņu, bija paredzēts šodien atrast zālēs un izvilkt, bet ūdens pa nakti bija strauji kāpis. Tas pamudināja izmēģināt kaut ko jaunu, vienu brīdi bija droša doma likt donku, kas atkal nozīmētu naktstārpus, bet dienā, Daugavā – mazus asarīšus celt no grunts. A smečkas šogad pazudušas, tiesa – arī ūdenslīmenis nav nokritis, lai tiktu pie labākajām vietām.

Spiningošanu esmu atmetis jau sen. To var darīt ceļojumos, kad esi bez ēsmas. Vai arī – ja māki 😀

Drīz būs jāsāk rakstīt rokasgrāmata – “Kā makšķerēt Daugavā pie manām mājām”, ar google maps pielikumos.

Pārējais pa vecam. Līdz 14. augustam jāaizbrauc uz Rīgu. Liekas, ka braukšu 9. vai 10. augustā UZ Rīgu.

2009. gada pirmā cope

2. jūlijs 2009, Daugava pie Jēkabpils, Sapals. Ēsma – akmeņgrauzis.

Par ikdienu

Šodien esmu nodzīvojis pirmo dienu tājā ikdienā, kas man bija ikdiena apmēram pirms 2 gadiem. Nopļāvu mauriņu pagalmā. Izspēlināju kaķi. Aizbraucu ar tēti iečekot kā viņam ar darbiem uz priekšu gājis.

Baigi okej, tikai vasara tāda nevasarīga padevusies – Daugavā vēl nav tas ūdenslīmenis īstais, kad var līdz krācei smečku vai sienāzi laist un vilkt smukus sapalus ārā. Tāpat arī peldsezonu neesmu atklājies, neesmu ar laivu airējies pa Daugavu.

Rīt jālaiž uz dziesmām un alu. Nez, cerams jau, ka cilvēki būs savas ambīcijas apmierinājuši, un man nevienam nebūs jāaizrāda par stulbu uzvedību. Jā, jā, domāju mazos, kas šogad pabeidza 12. klasi un tagad ir uz viļņa 😀

Vēl mazgāju šodien češkas. Nez, melnās Adidas baigi labi turās un izskatās bez tīrīšanas arī. Savukārt Globe gan jātīra, citādi pēc nekā izskatās.

Okej, tad gan jau līdz kaut kādam manu Jāņu review, pēc tam jāsāk mācīties.