Archive for jūnijs, 2011

Sapņi

jūnijs 29, 2011

Esi mēģinājis kādreiz dienā nokrist pagulēt?

Aizmiedz, sāc sapņot sapni. Tajā sapnī, skrienot sapinies ābeles zaros, nokrīti un atslēdzies, un sākas sapnis sapnī. Kad esi pamodies no atslēgšanās sapnī, pirmā līmeņa sapnis turpinās, un notikumi apkārt tikmēr arī ir ritējuši uz priekšu. Un tad tevi pamodina kaimiņš, un tu nonāc atpakaļ realitātē.

Tāds, lūk, Inception sižets.

Paralēli meklēju darbu, pāris randiņi jau aizrunāti.

Advertisements

Vilciena romances

jūnijs 24, 2011

Ir dienas, kad vilciens ir tas, kas vajadzīgs. Tā ir kustība, aiz loga jaukas ainavas, austiņās laba mūzika, bet vēl labāk – Stārskijs un Hačs klēpja izmēra digitālo datu apstrādes ierīcē. Brīžiem parādās kādas augstas prioritātes domas, kas liek apturēt kino uz brīdi – lai izdomātu un papriecātos par rezultātu. Un pēc rezultāta izdomāšanas paliek brīvs brīdis līdz kino atsākas. Šajos brīžos sākas Vilciena romances. Un tikpat ātri tiek aizmirstas.

Pretī sēž sieviete, ap 40, brauc no garlaicīga darba uz kaut kādu mītisku staciju – Skrīveri, Koknese, Aizkraukle – pietiekami mītiskas. Atsaucas uz vārdu Marina. Bet pasē rakstīts, ka latviete, un ir jau arī patiesībā, ar krievu valodu arī problēmu nav. Precējusies gadus 15. Viss apnicis. Maza dzīve, zemas debesis.

Blakus atrodams cilvēks Jānis, kura apģērbs Latvijas mērogā ir uzskatāms par pietiekami ekscentrisku – Teksasas kovboja cepure kopā ar pastāvīgu iesvīduša flaneļa krekla aromātu. Protams, melns koferis ir neatņemama sastāvdaļa – tas laikrakstu pārnēsāšanai. Brauc pie radiniekiem, un pēc pāris stundām visticamāk būs pieklājīgi iereibis. Diemžēl uzrunājot Marinu, nesaprotamā latviešu valoda Jāni pārvērš par Sergeju, tomēr tas nemaina pieklājīgā reibuma atstatumu uz laika ass.

Brīdī, kad konduktore (konduktore ir konduktore. Ir arī konduktores, kas izceļas) pienāk pārbaudīt Marinas biļeti, viņa iesaka Marinai savu sarkano Rimi maisu pārcelt no beņķa uz bagāžas plauktu, Sergejs arī klausās šo sarunu, skatoties nu jau vairs ne avīzē, bet uz Marinas un konduktores priekšnesumu. Marinai viss ir tik ļoti vienalga, ka viņa par atbildi uz konduktores rosinājumu izbrīvēt vēl vienu sēdvietu, nomurmina tikai – “Kad kāds gribēs sēdēt, tad pārcelšu…” Viss, Marina vairs nepievērš uzmanību puskrieviskajai konduktorei, dirsā, tā nāk miegs, nē, tas ir nogurums no darba, kurš neinteresē.

Paiet labas 20 minūtes, līdz Sergejs ir izskatījis avīzi latviešu valodā, pamēģinājis kādus savus paziņas Jāņus vai Līgas atrast laikrakstā sīkiem burtiem nodrukātajā “Jāņi un Līgas – mūsu lasītāji”. Tikuši avīzē. Ou. Un tad viņš saka Marinai – “Re, kā, Jums grib pēdējo vietu atņemt, bet tur, trīsvietīgajos krēslos, sēž pa diviem! Tā jau nevar.”

Marina atver acis, paskatās uz Sergeju. Ai, laikam kaut kāds dīvainis, kam nav ar ko parunāt, tāpēc tagad sāks meklēt iemeslus, lai ar visiem par kaut ko parunātu. Cerams, pudeli vēl neizvilks. “Jā”, viņa pamāj. Jā, Marinai ir vienlaga, lieciet mierā, ātrāk tikt mājās, iekrist gultā. Vīrs arī kaut ko vēl jautās. Nē, nejautās, tikai sasveicināsies. Vai Marinai vispār ir vīrs? Kā gan viņai tāds varēja uzrasties?

Tuk! Garā poga nospiesta, Stārskijs dejo klubā salietojies koku bez smaržas, bet Hačs tikmēr sajūsminās.

There is too much to lose

jūnijs 20, 2011

Bet vispār, manuprāt, ir pienācis laiks izaicināt likteni un spēlēt uz visu banku, kamēr veselība pavelk. Būs jautri?

Iespaidīgi

jūnijs 12, 2011

P.S. Nepiekrīti man, labi. Bet es no tā nemainos kā cilvēks, ko pazini pirms tam.

Dzeltenā prese

jūnijs 8, 2011

Eminems teica:

Meraija atbildēja:

Eminems piebilda:

Noderēs

jūnijs 2, 2011

“..es rakstīju, ka seksuālās attiecības nekādi neatšķiras no citām attiecībām tai ziņā, ka arī tajās pastāv cīņa par varu. Seksuāla iekāre pašā pamatā ir vēlme pilnīgi dominēt pār otra cilvēka prātu un miesu.

– Nē, tas nevar būt. Tas neattiecas uz manu kaislību!

– Var gan! – uzstājīgi iebilda Nīče. – Paskatieties dziļāk, un jūs redzēsiet, ka iekāre vienlaikus ir arī kāre pēc varas pār visiem pārējiem. “Mīlētājs” nav tas, kurš “mīl”; viņš tikai tiecas būt vienīgais, kam pieder viņa iemīļotā. Vienīgā viņa vēlēšanās ir izslēgt visu pasauli no kāda konkrēta dārguma baudīšanas. Viņš ir tikpat nelietīgs kā pūķis, kas apsargā savus dārgumus! Viņš nemīl pasauli – tieši otrādi, viņš ir pilnīgi vienaldzīgs pret visām pārējām dzīvajām būtnēm. Vai tad jūs pats tā neteicāt? Tieši tādēļ jūsos tādu prieku izraisīja – es aizmirsu viņas vārdu – tā krople?

Berta – bet viņa nav krop…

– Jā, jā, jūs bijāt tik apmierināts, kad Berta teica, ka jūs vienmēr būšot viņas dzīves vienīgais vīrietis!

– Bet jūs no seksa izņemat pašu seksu! Es seksuālo iekāri izjūtu ģenitālijās, nevis kaut kādā abstraktā, tikai prātā pastāvošā varas laukā!

– Nē, – iebilda Nīče, – es vienkārši saucu lietas īstajos vārdos! Es neiebilstu pret to, ka vīrietis nodarbojas ar seksu, kad viņam tas ir vajadzīgs. Taču manī izraisa nicinājumu vīrietis, kas to lūdzas, kas atdod savu varu slīpētai sievietei – prasmīgai sievietei, kas pārvērš savu vājību un vīrieša spēku par savu spēku.”

(Ērvins D. Jaloms – “Kāpēc Nīče raudāja?”)

Un vēl:


%d bloggers like this: