Archive for augusts, 2010

Hm…

augusts 31, 2010

Man laikam šajā ziņā trūkst veiksmes. Lai kā viss norisinātos, drīz vien pienāk skumjās (šeit domāts:skumjas kā izjūta) beigas.

Vakar sanāca nostaļģiskā nakts – pēc “Amelia” noskatīšanās vairs nenāca miegs. Tas nekad nav beidzies labi.

Feeling like everyone has left me. Wherever I turn my face, they turn their backs.
I try to look into their eyes, but they close them. And I have no other choice but close mine too.

I’m the one who has to hold the flag. Flag – a textile and wood. And others can hold each other.

Šīs rindas nenozīmē, ka šeit esmu viena un pamesta, ka visi man pagriezuši muguru vai vēl kādas emo lietas. Man iet labi, man ir cilvēki, man ir, ko darīt, kur iet un tā joprojām. Viss ir labi, vienīgi tā sajūta – hm, nošķiršanās, vai vienkārši – šķiršanās. Bet tā ir daļa no spēles, ko spēlējam.
Again.
Thank you for attention.

Advertisements

Governments will hate you!

augusts 27, 2010

Jūsmoju. Tādas domas zemapziņā urdās jau gadus 10.

Apģērbam un zīmolam uzmanību var nepievērst. Bilde ideāla. Doma arī.

Koju dzīve

augusts 26, 2010

Gaidu, kad beidzot manām dienām šeit būs nozīme – pagaidām vien izbaudu koju dzīvi bez pienākumiem un atbildības. Pareizāk sakot, vienkārši nepildu savu pienākumu uztraukties par dokumentiem, kas man ir jādabū/jāaizpilda/jāuztaisa/jāsaņem/jānosūta. Pēc idejas es šeit vēl drīkstu nebūt, tas ir, mana klātbūtne šeit vēl nav obligāta, tagad tikai apmeklēju internacionāļu pasākumus un tikšanās.
Esmu iepazinusies ar dīvainiem spāņu puišiem, kas staigā sakumpušu muguriņ’, ir savākušies no Basku zemes vairākus litrus grādīgās dziras un kādus pāris kilo cigarešu, un ir vienmēr gatavi tusiņiem. Hm, kad pateicu, ka esmu no Latvijas, viņi uzreiz pajautāja – a jums tur daudz ballīšu notiek? Lētākas cigaretes un alkohols? Ū, brauksim!
Anyway ar viņiem ir forši skatīties filmas, jo tie komentāri, lai arī lauzītā spāņu/angļu valodā, ir tā vērti.

Meitene, Nieves, no Spānijas, ir jauka un mierīga, un visu laiku strādā (viņai jāraksta kaut kādam alu muzejam gari apraksti par alām). Lūdzu viņai kontrolēt manu atkarību no halvas un neļaut to ēst nepārtraukti. Hm, varbūt pat es beidzot sadūšošos un sākšu rītos skriet?

Džekijčans (neīstā vārdā Toby) no Honkongas man atgādina manu kursabiedru Ēriku (kāpēc es vienmēr pievelku šādus cilvēkus?) – runā daudz un nepārtraukti, ir pārliecināts par savu tehnoloģiju nenovērtējamo vērtību, ir gatavs pārdot pēdējo kreklu, lai naudu ieguldītu kopējā labumā. Un ir tik godīgs, ka gatavs nodot kādu citu, lai nebūtu jāmaksā kopējs sods (situācija: meitene ieliek cepeškrāsnī picu un aizmirst par tās eksistenci, līdz pēkšņi visas kojas no miera izrauj ugunsgrēka trauksme. Kas notiek? Visi iedzīvotāji tiek izsūtīti ārā no kojām un atbrauc ugunsdzēsēji. Viltus trauksme. Atbildīgajam jāmaksā 3500 NOK. Protams, ka ar normāliem cilvēkiem sarunāju, ka neviens neko nezina, jo savādāk tai meitenei liela summa jāzaudē – ja nav vainīgā, vai nu nemaksā neviens vai visi kopā (13 stāvi, katrā pa 16 iedzīvotājiem, rēķiniet paši), bet… ir tādi, kuri negrib šķirties no 17NOK, kas ir apm.1.80Ls).

Un Tesy – nekārtīgā afrikāņu meitene! Jauka un spēcīga, bet mēdz aizmirst, ka ir sākusi kaut ko gatavot. Piemēram, viņa ieliek cepeškrāsnī vistu kājiņas un aiziet uz istabu. Pēc kādas stundas nāk kāds cits, paskatās, gatavas vistu kājiņas, nogriezīšu uguni. Un tā šī gaļa stāv virtuvē vairākas dienas, jo Tesy vienkārši neatcerās, ka viņai tādi gardumi krājumā. Tā viņa ir aizmirsusi ne tikai gaļu, bet arī milzīgas zivju galvas uz pannas. Un bija jāpaiet 5 dienām, līdz viņa no savas istabas līdz virtuvei atnestu manu mīļoto bļodiņu, no kuras tik jauki ēst.

Pārējie kojinieki – kā jau kojinieki. Kad būs man ko teikt, pavēstīšu arī kaut ko par pārējiem varoņiem.

Lai nu kā – es izbaudu šo dzīvi. Ai, vienīgi problēmas ar banku, kam labpatīkās iekasēt no manas pašreizējās summas jebkādus labumus, ko tik var iegūt. Un tā man jāsūta vēstules katru dienu.

Bye!

Atbilde stūrgalvīgam vēlētājam

augusts 25, 2010

Kā gan Tu nespēj to uztvert, ka katru reizi, kad Tu iefano par PLL (domās, twitterī, atbildē man, vārdos – vienalga), Tu, tāpat kā Tavi iemīļotie politikāņi no PLL, noliedz savu tautu, savu, neatkarīgu un suverēnu valsti, savus senčus, un to, par ko viņi cīnījušies. Tu sevi uzskati par nacionāli noskaņotu, bet neaptver, ka PLL Tevi izmantos, lai par katru cenu iesprauktos Saeimā, vienalga, ko tas maksātu – ja vajadzēs, arī vēl vienu oficiālo valsts valodu “sabalsos” kopā ar SC (kuri vismaz atklāti pauž savus pretlatviskos uzskatus). Palasi, lūdzu, kādu Pumpura “Lāčplēša” konspektu, un Tu sapratīsi, ka Kangars nudien ir atbilstošs tēls Taviem favorītiem – PLL.

Neesiet muļķi 2. oktobrī.

Vārda nozīme

augusts 23, 2010

Nu ko. Pašlaik sēžu istabā, sāku ar draudzeni pa skaipu runāt par vārdu nozīmēm, tāpēc izdomāju pameklēt, kas tad īsti ir mans vārds…

Paskat, ko uzzināju…

Tas nāk no Serbijas (vienā saitā teica no Maķedonijas, bet turpmāk es sava vārda skaidrojumu ieguvu, tulkojot no serbu un maķedoniešu valodas, apvienojot ar krievu valodas vispārējo izpratni). – izmantoju google tulkotāju+loģisko saprātu+krievu valodu.
Kāds avots min, ka Agnija ir serbu sieviešu vārds, kura izcelsme nav īsti skaidra. Saskaņā ar vienu interpretāciju, “Agni” simbolizē uguni. Saskaņā ar citu, nosaukums cēlies no grieķu vārda hagnos (αγνος), kas nozīmē “tīrs”, “goda”, “nevainīgs”, līdzīgs vārdam Agnese.

Citur rakstīts…
Svētā mocekle Agnese(citiem vārdiem Agnija) bija 14(!) gadus veca mocekle, kura mira imperatora Diocletian laikā. Par atteikšanos pielūgt pagānu dienus, viņa tika nosūtīta uz bordeli, bet, kad spīdzinātāji atņēma viņas drēbes, viņas mati brīnumaini , teiksim tā, izauga tik gari, lai aizsegtu viņas augumu (ha, te es nosmējos). Pieņemot, ka Agnija bija burve, viņa tika iemesta ugunī, bet uguns viņai nekaitēja (kaut kā tā), un meiteni nodūra ar zobenu.
Katoļu baznīca Agniju attaino kā nevainīgu meiteņu patronesi.
Ir zināma kāda cita Agnija (jebšu Agnese) Čehijā, mūķene, karaļa Ottokar I meita, kas tika uzskatīta par Čehijas patronesi (??).

Bet man patīk šis (slinkums tulkot):
Great talker. Attractive and passionate. Knows how to have fun. Is really good at almost everything. Unpredictable. Outgoing. Addictive. Love being appriciated. No one to mess with. Rare to find. Forgiving but never forgets. Dislikes nonsensical and unnecessary things. Hardworking. Enjoy challanges and trust own instinct.

17.augusts. Esmu prom

augusts 17, 2010

Nu ko.
Šodien 12:15 izlidoju no jaukās Latvijas un ap 13:20 (?) ielidoju Oslo. Drīz būšu norvēģu students un, kad samaksāšu studentu nodokli, man būs arī šādas (tādas) tiesības. Džīzas.
Viss gāja diezgan gludi, ja neskaita vakardienas kravāšanās darbus (un tas tiešām likās kā darbs) un dīvainos, bet dabiskos sapņus pirms šā rīta. Pamodos, savācos, aizbraucu, aizlidoju. Un nu esmu šeit.
Mani sagaidīja interesants study buddy. Parādīja, kur es dzīvoju, kā aiziet līdz manai universitātei, iedeva pilsētas karti un turpināja savu internacionālo pienākumu. Un teica, ka varot viņam zvanīt jebkurā laikā – ja es 3os naktī nevarēšu aizmigt, lai viņam zvanot, viņš man nodziedās miega dziesmiņu 😀
Istabiņa ir neliela (apmēram tāda kā divvietīgā/trīsvietīgā mūsu kojās) un man vienai. Internets un kabeļtelevīzija par brīvu, tik žēl, ka šeit nav televizora 🙂
Divas dušas kabīnes un četras tualetes katrā stāvā (stāvi 13), kvalitāte – vidēja. Nu, bet arī labāk kā mūsu kojās, tas tā.
Pašlaik vēl neesmu atradusi smēķētavu – jā, esmu atsākusi šo kaitīgo ieradumu, bet domāju, ka šeit nebūs citas izvēles kā atmest. Atkal. Vismaz mierina doma, ka esmu atturībniece alkohola jomā. [Izņemot nakti no piektdienas uz sestdienu.]
Liela virtuve ar četriem (vai pieciem?) ledusskapjiem, viss vairāk vai mazāk izskatās kopīgs – nācās iziet cauri vairākiem pārbaudījumiem, lai tiktu pie ikdienišķās kafijas devas (tiesa, riebīgais pulverītis, bet labāk kā nekas).
Un istabiņas numurs – 1001. Easy.
Cilvēki? Neesmu tik daudz satikusi, lai spriestu. Bet pašpārvaldē, izskatās, cilvēki visās valstīs ir līdzīgi. Tātad paskatieties uz savējiem un zināsiet, kādi ir norvēģi.
Tāda nostaļģiska prieka/apjukuma/patīkama tukšuma sajūta. Ziņošu, kad notiks kas interesants.
See ya!

P.S. 19 grādi pēc Celsija. Kad izkāpu no lidmašīnas, pirmais, ko pamanīju, ka man ir auksti! Sajūta, it kā Latvija būtu kāda tropu zeme, jo, kamēr pa ielu staigāja cilvēki krekliņos, es uzvilku vējjaku. Un jau jūtu, ka esmu noķērusi kādu aukstumblīdeni uz savas lūpas. Damn it.

Burns like hell.

augusts 16, 2010

Pirmkārt, jā, diena man sākās Kurzemē, Talsos, nu, gandrīz pašā centrā, dzīvoklī – ciemos pie radiniekiem. Vispār Talsi oficiāli ir mana dzimtā pilsēta, arī laika tur pavadīts salīdzinoši daudz, lai gan par vietu, no kurienes “nāku” visbiežāk uzskatu Jēkabpili. Jau kopš bērnības ir patikuši visi Kurzemes vietvārdi – Vandzene, Ugāle, Vāne, Laidze, Kabile, nu, bet tas jau cits stāsts.

Tātad, turpināšu ar to, ka pamodos es Talsos, tālāk šurpu turpu pa Kurzemi, uz vecvecāku un vecvecvecāku dzīves un atdusas vietām, pēc tam uz jūru. Viss it kā forši, jūrā ūdens pavēss, bet man jau tas neliegs peldēties. Atradu arī to nelaimīgo kempingu, arī vietas, kur telti var uzcelt nelegāli. Noskaņojums – pozitīvs.

Un tagad, wait for it:

Jā. Vakarpusē nonācu mājās, gribēju beidzot aprunāties ar cilvēkiem, kas iepriekš real-time saziņas līdzekļos (Skype) kādu nedēļu nebija pieejami. Pārāk biju iebraucis optimismā, nē, tā nevar. Vārds pa vārdam, visi plāni tiek mainīti, nekas nesanāks, viss sūdīgi, dzīvei gals un tā. Laikam jau tā arī sanāk, ka reāli draugi ir tie, kas visbiežāk ir tev blakus, ar kuriem jums ir kopīgi pagātnes podi gāzti, kaut kāds stabils pamats, uz kā balstās viss pienākumu un tiesību komplekts, ko sauc par draudzību. Ja šī pamata nav, tad nevar būvēt pārējo, pareizāk, var būvēt, bet – kam tas ir vajadzīgs, un cik ilgi “turēsies”? Tā iegājies, ka man šiem pamatiem jābūt patiešām pārbaudītiem, lai es vispār sāktu kādam citam cilvēkam ko uzticēt, acīmredzot šajā gadījumā, pēdējie, izirušie pamati, bija pārāk jauni, svaigi vai zaļi.

Bet – varbūt, ka tā ir vienkārši karma. Un tad gan – ja karma pieteiktos, ka šī ir viņas atbildība, tad es teiktu – “Ak, nu tad jau viss kārtībā!”, un tā arī justos, jo jaunībā visādu negatīvu notikumu un negatīvu emociju apkārtējiem esmu radījis patiešām bez skaita, un šis gadījums ir simbolisks. Jā, “karmas variantā” man patiešām nebūtu par ko žēloties, viss ir nopelnīts ar uzviju.

Jēkabpils – Ventspils – Kolka – Valmiera – Jēkabpils

augusts 9, 2010

Bildes šoreiz tādas, ka publicēšu tikai draugiem.lv, varbūt kādreiz vēl kaut kur. Bet bildes ir bildes.

Šādi pasākumi liek sajust un saprast to, par ko ikdienā nav laika vai iemesla domāt. Zinu, ko esmu darījis nepareizi, ko pareizi, un arī kas mums, šajā pasākumā iesaistītajiem, kopīgs. Ieraudzīju cilvēkus citādākus nekā ierastajā vidē – Jēkabpilī, Rīgā vai kojās. Un ir cilvēki, kuri vairs netiek ieskaitīti kategorijā “koju draugi”, tas laikam tādēļ, ka, jā, savulaik viss sākās kojās, bet nu kategorija tiek mainīta uz “draugi”. Vēl jau, protams, ir kur doties, bet arī šis ir ļoti daudz, ņemot vērā niecīgo procentu, kas iekļūst manā kategorijā “draugi”.

Visādas cilvēciskas skumjas arī uzmācas. Bet tas jau ir pēc tam, un neviens neko nezina.

Šajā sakarā iesaku noskatīties filmu “Mr. Nobody”.

Šodien jūtos tā:

augusts 9, 2010

Komentāri:
Magnijs: Wowowow! Chris Willis is so f***in’ cooool! 😀
Magnijs: yee, he’s awsome!
Magnijs: Oh, his voice.. mmm… admire his voice.

Hate shopping

augusts 5, 2010

Vakar no 9:00 līdz 24:00 biju uz kājām.
Un lielāko daļu dienas – veikali.
Ienīstu iepirkšanos.


%d bloggers like this: