Posts Tagged ‘referendums’

Par Saeimas atlaišanu

maijs 29, 2011

Tagad nenodarbošos ar likumu lasīšanu, tulkošanu (klīst baumas, ka Zatlers nevar rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu, ja līdz prezidenta termiņa beigām ir mazāk kā 6 mēnešilabojums – “Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām.”), pieņemsim, ka prezidents var un ir tiesīgs rīkot referendumu par Saeimas atlaišanu.

Pirmkārt – aizgāja lielais fanojiens par to, ka atlaista Saeima. Jau šovakar. Nu, nav tā. Principā tiek tikai nolikts referendums, kurā atkal būs jābalso “par” vai “pret”.

Otrkārt – daudziem cilvēkiem patīk dzīvot un domāt tikai par šo konkrēto brīdi – nezinu, iespējams, ka viņiem ir pārāk maz notikumu apkārt.

Treškārt – “šauro pierīšu” domāšana – “Saeima un valdība (MK) ir sliktas, visi zagļi, ja viņus “atlaiž”, tad ir jāpriecājas (beidzot kaut ko sliktu var nodarīt), un rīt vai, sliktākajā gadījumā, nākamnedēļ ap pusdienlaiku Latvija būs bagāta un pārtikusi valsts, jo atlaista sliktā Saeima. Svinam!”

Man nav nekādu īpašo vai pozitīvo saikņu ne ar šā brīža Saeimu, ne Ministru Kabinetu, un es arī uzskatu, ka ir nepareizi ļaut kontrolēt Saeimu un tās deputātu lēmumus kādiem bagātiem onkuļiem, kas zvēr pie haizivs vēderiem vai jaunībā ļoti veiksmīgi tirgo puķes. Un tieši tāpēc šie 28. maija vakara notikumi iegūst lēta teātra pieskaņu – ne cik sen taču paši ievēlējām katru cilvēku, kas šobrīd ir Saeimā!

Kas mainītos šoreiz? Tauta pēkšņi no muļķiem kļuvusi inteliģenta un balsos gudri? Ka tik ne arī. Nevajadzīgas aktivitātes, lai atkal sabalsotu tos pašus kretīnus, varbūt mazliet citā procentuālā sadalījumā. Ticiet man, tā būs.

Risinājums? Paklausīties, piemēram, kas sakāms ir tādiem cilvēkiem kā Ilmārs Poikāns un Baiba Strautmane. Ārkārtas Saeimas/valdības veidošana?

Svinībām un Zatlera pautu apspriešanai nav jēgas, jādomā ir – ko darīt tālāk. Te varētu palīdzēt arī mana vecuma (22-25) cilvēki ar savām idejām, redzējumu un bez TPJO radurakstos/domāšanā.

P.S.

Man, tāpat kā daudziem no jums, nav vieglie laiki, nav darba utt., bet tas nenozīmē, ka jādomā kategorijās – “ka tik Saeimai/valdībai kaut kas slikts notiktu, tiem maitām un kretīniem.”

Es arī referendumā balsošu "par".

jūlijs 31, 2008

Ja vēl nepietika vai likās naivi, tad, lūdzu – politikai līdzi sekojoša cilvēka argumenti: Kārļa Streipa pārdomas par referendumu.

Vēlies atbildēt uz šo žestu? Tad ej un balso!

Uzgāju rakstu tribine.lv par referenduma mītiem un patiesībām.

jūlijs 31, 2008

Gribēju uzrakstīt kādu rakstu, lai apgaismotu tos referenduma noliedzējus, kas uzskata, ka nedrīkst balsot par Satversmes izmaiņām, jo būšot haoss, bla bla, bla un krievu tanki tūlīt nāks iekšā. Tad netīšām uzgāju rakstu, kur autors diezgan precīzi apskata visus referenduma pretinieku smadzenēs virmojošos argumentus, kāpēc nepiedalīties vai piedalīties un balsot pret. Raksta Ilmarmors no tribine.lv, lūk, būs ko bļāvējiem padomāt:

“Pēdējās nedēļās esmu no koalīcijas politiķu mutes saklausījies un Internetā salasījies daudz un dažādas mītus par Satversmes grozījumiem, par kuriem būs jābalso 2. augusta referendumā. Te nu būs mazs apkopojums no manas puses. Ceru, ka spēsiet izlasīt visu līdz galam 🙂 Komentāros droši rakstiet jūsu pamanītos mītus. Un tātad:

1. mīts. Satversmes grozījumi ir sasteigti un nepilnīgi.

Pēc būtības šādus pašus Satversmes grozījumus (atšķiras mainītie panti un formulējums) 2. lasījumā 4. Saeima pieņēma jau 1934. gada 4. maijā. Ja nebūtu drīzais Ulmaņa apvērsums 15. maijā, tautai tiesības atlaist Saeimu jau būtu sen. Sīkāk par šo vēstures faktu šeit.

Grozījumi ir nepilnīgi? Neviens Saeimai neaizliedz papildināt šos grozījumus vēlāk. Piemēram, lai arī valsts prezidents varētu ierosināt Saeimas atlaišanu, nebaidoties pazaudēt savu amatu 🙂

2. mīts. Pārāk mazs vēlētāju skaits varēs atlaist Saeimu.

Vēlētāju skaits, ar kādu varētu atlaist Saeimu, ir tieši tāds pats, kāds bija nepieciešams, iestājoties Eiropas Savienībā vai kāds būtu vajadzīgs, balsojot par būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.

Starp citu, Saeimā var vairākumu iegūt arī ar pavisam niecīgu balsu skaitu – pietiek, ja viena partija iegūst vismaz 5% no balsīm, bet pārējās tiek atsijātas dēļ 5% barjeras. Re kā, esmu apguvis teorētiskās realitātes pamatus no koalīcijas piemēra 🙂

Ja jau tik ļoti gribas pielipt pie tā krēsla Saeimā, tad jāatjauno vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās, kura nokritusies (no 90% 5. Saeimas vēlēšanās, līdz 61% pēdējās) tieši politiķu rīcības dēļ, kas radījusi vienaldzību – “tāpat mana balss neko nemainīs”. Jo lielāka vēlētāju aktivitāte, jo grūtāk Saeimu atlaist. Ir pie kā piestrādāt, vai ne?

3. mīts. Grozījumi ir antidemokrātiski un būs “mazākuma diktatūra pār vairākumu”

Interesanti, ka 9. Saeimā par TP, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK nobalsoja 469934 cilvēki. Vēlēšanās piedalījās 908979 vēlētāji. Vispār uz vēlēšanu brīdi bija 1490636 balstiesīgo. Tātad vadošo koalīciju ir atbalstījuši tikai 51.7% no tiem, kas aizgāja uz vēlēšanām, un tikai 31.5% (!!!) no balstiesīgajiem. Lūk, to es sauktu par “mazākuma diktatūru pār vairākumu” 🙂

Un es tā arī nesapratu, kurš neļaus Saeimas atbalstītājiem (šajā gadījumā vairākumam) aiziet uz referendumu un nobalsot pret Saeimas atlaišanu? Ja par Saeimu būs X neapmierināto un nesavāksies vismaz Y (kas lielāks par X) atbalstītāju, tad tādai Saeimai vienalga ir vieta vēstures mēslainē.

4. mīts. Apgrūtinās smagu, bet vajadzīgu lēmumu pieņemšanu.

Laikam jau politiķi ir pārāk slinki, lai normāli izskaidrotu tautai (vismaz lielākai daļai) smagu lēmumu nepieciešamību. Kur tad paliek daudzinātais dialogs ar tautu? Bet ja atskatās pagātnē, pie mums Latvijā tauta mierīgi pacieš to, par ko Eiropā sen izietu uz ielām un “galvas norautu”. Tā kā Saeima var droši ražot “krupjus”, tauta “apēdīs”.

5. mīts. Vēlēšanas ir pārāk dārgs process.

Mēs nevaram to atļauties? Viss slēpjas vārdiņā “mēs” 🙂 Protams, cik gan dārgas ir tās “pozitīvisma kampaņas” 🙂 Un vēl partiju “sponsori” būs ļoti neapmierināti, ka nepaspēs atpelnīt ieguldījumus, ja Saeimu atlaidīs parāk ātri 🙂 Un nākošajā Saeimā var arī netikt. Nabaga politiķi 🙂

6. mīts. Referendumi ir nelietderīgi izmesta liela nauda.

Demokrātija pati par sevi ir dārga valsts pārvaldes forma. Kaut gan, kas ir 2 miljoni uz to aizdomīgi izšķiesto desmitu un simtu miljonu fona (Dienvidu tilts, Gaismas pils, ceļu remonti utt. utjpr.). Bet par laimi, liela daļa no referenduma rīkošanai paredzētās naudas nonāk parasto cilvēku rokās kā atalgojums par līdzdalību referenduma organizēšanā.

Šāds apgalvojums it sevišķi ciniski skan no koalīcijas puses, kura tikai 3. jūlijā noraidīja vēlētāju rosinātos Pensiju likuma grozījumus. Ja viņi tos būtu noraidījuši kaut 1 (!!!) dienu ātrāk, tad abus referendumus varētu rīkot 2. augustā. Bet koalīcijai protams negribās, ka vienā dienā vienā vietā sanāktu atšķirīgas cilvēku grupas. Nedod, Dievs, ka nobalsos pārāk daudz cilvēku par abiem grozījumiem 🙂

7. mīts. Referendumi par Saeimas atlaišanu var notikt pārāk bieži.

Visa tā padarīšana (sākotnējā parakstu vākšana, parakstīšanās iecirkņos, Saeimas reakcija, referendums) aizņem pietiekoši ilgu laiku un ir daudzpakāpju sarežģīts process. Es neesmu sekojis, vai tika pieņemta vai atcelta norma, ka sākotnējiem parakstu vācejiem par katru parakstu jāmaksā notāram 10Ls. Jebkurā gadījumā šis sākotnējais parakstu process ir ilgs, it sevišķi, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju kūtrumu. Piemēram, LBAS parakstus par Satversmes izmaiņām sāka vākt 2007. gada 24. oktobrī un tikai 2008. gada 1.februārī iesniedza CVK 11 095 vēlētāju parakstītus grozījumu likumprojektu.

Un galu galā, ja tie referendumi būs tik bieži, tad mūsu “gudrajiem” Saeimā vai valdībā vajadzētu optimizēt šo procesu no izmaksu viedokļa, kas ļautu cilvēkiem aktīvāk iesaistīties valsts lēmumu pieņemšanā. Vai arī papildināt Satversmi, ka referendumu par Saeimas atlaišanu var veikt ne biežāk kā x mēnešos, un ja līdz Saeimas pilnvaras beigām ir ne mazāk kā y mēneši.

8. mīts. Prezidents un koalīcija Jau strādā pie Satversmes grozījumiem.

Par 2. augusta referendumā lemjamiem grozījumiem bija zināms 2007. gada oktobrī. Prezidents un koalīcija “perēja”, “perēja”, bet vēl aizvien nav “izperējusi” Satversmes grozījumus. Tikai prezidents nācis klajā ar attiecīgu likumdošanas iniciatīvu un līdz rudenim Saeimas Juridiskās komisijas atvilktnē gulēs viņa piedāvātie grozījumi. Ātri strādājam, biedri deputāti 🙂

9. mīts. Grozījumu rezultātā pie varas var nākt Latvijai naidīgi politiskie spēki.

Teorētiski pie varas Latvijai nelabvēli spēki Saeimas vēlēšanās var nākt tikai tad, kad latvieši būs riktīgi noslinkojuši un masveidā neaizgājuši uz vēlēšanām. Te nu es gribētu teikt, ka tiesi šādi Satversmes grozījumi būs vienīgais glābiņš – latvieši sasparosies un uzreiz varēs atcelt “nepareizo” Saeimu.

10. mīts. Satversmi nedrīkst mainīt.

Atverot Latvijas Republikas Satversmi www.likumi.lv, var redzēt, ka Satversme kopš neatkarības ir mainīta 9 reizes ([26.02.1994] [26.06.1996] [31.12.1997] [06.11.1998] [24.05.2002] [05.06.2003] [21.10.2004] [17.01.2006] [31.05.2007]). Tātad Satversme nav neaizskarama un akmenī izcirsta.

Un galvenais tiem, kas nebalsos vai balsos pret. Šis būs referendums par TIESĪBĀM atlaist Saeimu, nevis par 9. Saeimas atlaišanu. Ja tautai nebūs šādu tiesību, tad tajā brīdi, kad tās kādu iemeslu pēc savajadzēsies, neko izdarīt ātri nevarēs.”

LŪK! Laikam jau ir skaidrs, ka šī bloga oficiālā nostāja ir iet un balsot PAR. Pārējiem, kuri negrib PAR – vienkārši iet un balsot.

Vēlies atbildēt uz šo žestu? Tad ej un balso!


%d bloggers like this: