Atļāvos, bļa, iesaistīt, bļa, mūsu dirnošo, bļa, emuāru akcijā, ko jūs, bļa, varat apskatīt sadaļā “Mēs esam par!”. Attēls uz linku, bļa, kur tad mēs īsti esam iesaistījušies. Par cenzūru internetā!
Ārā zbis laiciņs pat šitik pulksteņos, kad tapa šitas pōsts.
I’m da lyrical gangsta!
Un mans ļēnux. Tagad kļūšu par gīku, internetu browsēšu konsolē :p
Un kopējā pēdējās nedēļas statistika:
Nu tā, mana atskaite ir noslēgta 🙂
Pārlasot apollo.lv, citēju:
Kaukāzieša bijušais » Likumdevējiem 22:10 07.Jan.
“Gruzijas risinājums būtu: “Každoj babuške pa puļemjotu!”
Krievijas kriminologs Danils Koreckis iesaka bezpreģelu apkarot pavisam vienkārši – atļaut iedzīvotājiem bez ierobežojuma nēsāt stroķus – kā ASV vai Krievijā cara laikā. Pamatojums: kriminālajām aprindām stroķi ir vienalga, vai valsts to atļauj vai neatļauj; bet godīgajiem nav ar ko aizstāvēt sevi un ģimenes locekļus uzbrukuma gadījumā. Tad bandīts drusku padomātu, pirms ielauzties svešā dzīvoklī. “
Mjā. Liekas pareizi 😐
+++ Jauns autors; piesaka sevi ar žilbinošu foto!
Arī man kāda bilde 🙂..kaut kad 🙂
Bija labs vakariņš, tikai ļoti žēl, bet kaut kādu tizlu iemeslu dēļ sagruzījos. Bet es taču prasu tikai atklātību, bez aizmugures sarunām un intrigām. Bija ilūzija, ka es neesmu viens un tomēr. Tagad jūtos viens ar savām domām un visu pārējo. Jā, it kā ir daudz cilvēku apkārt. Bet cik no tiem reāli ir tavi draugi? Neviens? Vai par draugu var kļūt mēneša laikā? Varbūt, ja domās esat aiz vieniem ierakumiem un pārliecība ir viena. Bet tādu cilvēku vairs nav. Un laikam arī nebija nemaz, bija tikai mainīga ilūzija. Bet žēl, ka arī tā ir zudusi. Nu ko. Es nebūšu cits, būšu tik un tā es, ar visām gruzīšanām, depresijām un [ne]taisnības ideāliem. Nē, pasarg dies, es neprasu saprast un iedziļināties, bet man tas ir vajadzīgs. Bet ja tā būtu – būtu ideāli.
Es nespēju tikt ar sevi galā un tā ir pretīga vājuma pazīme, kas dara kaunu pašam.
P.S.
Paņemiet šito
Un te ir vēl kaut kas no šī vakara video:
Magnijs
celjinieks
mazaisss
Simply
dziiviite jeb Skats uz pasauli 