Archive for Oktobris, 2010

Trešdienas vakarā

Oktobris 20, 2010

Stāvēju zem dušas un domāju. Pazīstu visādus cilvēkus, kuri man it kā liekas laimīgi, mēdzu viņus apciemot, un tajās reizēs liekas, ka “ne ko pielikt, ne atņemt”, viss ideāli un tā. Tāda holivudiska laime ar naudumājusievuģimeni. Īstenībā, dušā es sapratu, ka liela daļa no tā ir tīrais teātris, lai radītu iespaidu, ka atbilsti laimes definīcijai, tev nav problēmu un tā tālāk. Visa realitāte tiek piekrāsota, uzlabota un tā. Un pēc tā paša tiecas jebkurš cilvēks, lai arī tu dzīvotu Padomju laika būrī, tik un tā sabiedrībā centīsies izskatīties labāks, bagātāks un laimīgāks, jo tā vajag. Vecrīgas bāros izmetīsi 50 Ls par vakaru, un ar vēsu ģīmi, kaut arī tā ir tavas algas ceturtā daļa, un pēc tam savā Padomju laika būrī ēdīsi makaronus un pelmeņus, lai tikai galus savilktu kopā. Un Tu nevienam nesūdzies par savu sūdīgo dzīvi, tā vietā centies pārējiem iestāstīt cik viss ir greit, kādas jaunas iespējas tevi gaida, rekur, jau rīt no rīta – jauna mašīna un paaugstinājums. Un nomirsti savā Padomju būrī nelaimīgs, ka visa tava dzīve sastāvējusi tikai no izlikšanās un veiksminieka tēla sabiedrībā.

Kam tas dirsā ir vajadzīgs? Tikai tad, kad mēs otram varēsim bez žēlošanās un kauna pateikt, ka mana dzīve šobrīd sucks, tikai tad mūžīgajam riņķadancim ar feikas laimes stutēšanu un kultivēšanu būs pienācis gals, un tu jutīsies krietni labāk nekā “nesot to, ko nevari celt”.

P.S.

Sveicieni pastāvīgajiem lasītājiem. Arī Tev, jā!

Advertisements

Frizieris

Oktobris 18, 2010

Ārprāts, es piekritu vīriešu dzimuma pārstāvim griezt matus! Trakums.

Nav ne jausmas, kā to dara. Bet nu labi, cerams, ka būs viss kārtībā 🙂

Virsraksts

Oktobris 18, 2010

Hm, gribēju parādīt beļģim ziemu – nu, tādu, kur sniegs ir vairāk par 5 cm.
Bet datorā nekas vecāks par pavasari nav saglabāts. Un gribēju parādīt gan īstu ziemu, gan ledus klučus Jēkabpilī, bet nevarēju atrast. Simply, ja vari, izpalīdzi man – atsūti vienu smuku bildīti, kur smaidi pie ledus kalna 🙂

Bet ko es gribēju teikt? Ka man ir ļoti interesanti. Beidzot sākas darbs pie projekta – nav ilgi jādomā, kāda tēma būs manas grupas darbam – Improvizācijas teātra metožu izmantošana darbā ar imigrantu bērniem. Un tas būs.. ceru, ka interesanti. Vismaz kaut kas, kas man pašai iet pie sirds (jā, jā, zinu, atkal uzspiedu savu, un nu mēs darīsim to, ko es jau septembrī biju nolēmusi darīt).

Ah, un esmu pārēdusies šokolādi… katru dienu. Zinu, ka viss ir dārgs (hm, kaut kā pamanīju), bet.. šokolāde, no tās atteikties nespēju…

Un vakar 50vietīgs autobuss no mūsu kojām brauca iepirkties uz Zviedriju. Jēziņ, un es piekritu braukt! Viss, tiešām, viss bija nenormāli forši, jautri utt., izņemot pašu iepirkšanos. Piedrūzmēts lielveikals ar nelaipniem lēto cenu medniekiem norvēģiem, nevaru atrast, ko man vajag, un beigās nopērku kādu 6daļu no tā, ko biju uzrakstījusi sarakstā. Un pat tad iztērēju apmēram 88 Ls (kuš, tikai mammai nesaki!). Nesaprotu, kur vēl tālāk iet (un pārtika man pietiks kādam mēnesim – yeah right).

Nu jā, un bija vēl kaut kas ļoti svarīgs, ko gribēju teikt. Neatceros. Hm, man patīk mana romantiskā dzīve (šodien skatījos Aladinu). Patīk, bet būtībā esmu sapratusi vienu – ja man pieder pašai sava istaba, man būs labi visur. Nav tā, ka es gribu palikt, jo šeit ir tik labi. Nē, man ir vienalga – dzīvoju? Dzīvoju, tad ir labi. Protams, ir interesanti utt., bet ne es mīlu esmu atradusi, ne savu vietu dzīvē, pat ne darbu. Kāda vēl palikšana, mīļie?

Nopietni/nenopietni

Oktobris 9, 2010

Kādu brīdi iepriekš biju nolēmis uz Jēkabpili doties ne biežāk kā reizi mēnesī, jo vasaras laikā tas vakuums bija novedis līdz pelītēm. Divreiz.

Tad tur bija rakstīts par čali, kuru dažāda veida attiecības, kas bija bijušas un izbijušas, bija novedušas līdz vienaldzībai. Viņam vienā brīdī visu sūdu bija pietiekami, tādēļ ilgākās attiecības, kādas viņš spēja veiksmīgi izveidot un nezaudēt interesi, viņš centās neuzturēt ilgāk par diennakti.

Kamēr viņš skraidīja apkārt, viņš bija aizmirsis vai nolicis nederīgo lietu plauktiņā vietu, kur tik daudz jau piedzīvots.

Vai tu arī šoreiz gribi, lai viss beidzas ar katastrofu, vājprātu, bailēm un izmisumu? Gribi?

“Kāds te vispār sakars?! Šitam toč jāiet ārstēties!”

Kibernētika

Oktobris 9, 2010

Vektorgrafika

Oktobris 5, 2010

Pirmie soļi Adobe Illustrator CS3, darba uzdevums – raksti. Tagad gan konvertēts uz rastra grafiku (.PNG), bet radīts vektoros. 🙂


%d bloggers like this: