Saule un vasara

Beidzot esmu sagaidījis, to, kam bija jāpienāk jau sen – vairāk vai mazāk noturīgi saulains laiks. Darīt, protams, neko negribās, varētu cauru dienu zvilnēt saulē-ēnā, saulē-ēnā. Guļu tagad teltī, kuras dislokācijas vieta ir mājas pagalmā. Četrvietīgā telts, bet es guļu viens uz milzīga piepūšamā matrača, svaigā gaisā un vēsumā. Māja pa dienu sakarst, vismaz otrais stāvs, kur atrodas istabas un arī jumts.

Piereģistrējos jeb, pareizāk sakot, aizpildīju Facebook profilu ar informāciju un bildi, jo piereģistrējies biju kādu laiku, tikai neizmantoju. Piereģistrējos toreiz konkursa vajadzībām (“seko” mums un dabūsi šito un to).

Vēl gribēju piebilst, ka daži tipāži no maniem kādreizējiem “draugiem” man uzlaboja garastāvokli ar bildēm no sava, hmm, laikam jau aizraujošā pasākuma. Kompānija arī tur ir mistiska, jā, tieši tā, mistiska. Reizēm sāc apjaust, ka pagātnes izvēles var būt ne tikai nepareizas un kļūdainas, bet mēdz gadīties pareizas un atzīstamas, lai arī toreiz tai brīdī varbūt tā nelikās.

Jēkabpilī palicis makten apnicīgi, ceturtdien, iespējams, dosimies un Kurzemes jūrmalas pusi, vai nu līdz Talsiem, vai arī līdz svētdienai apmetīsimies kādā kempingā vai viesu mājā.

Plānotais augusta roadtrip’s pagaidām šķiet nerealizējamā attālumā, lielākoties nav skaidrs par 2 no 6 cilvēkiem – vai viņi savāks naudu šādam pasākumam.

Bet vispār dzīvoju. Negribu neko darīt. For now.

Dzīves dinamika

Nedaudz par to, ko es šobrīd daru.

Dzīves intereses atbīdījušās otrajā plānā. Dienās skatos X-Files sākot no pirmās sezonas, tūlīt būs noskatīta jau visa otrā. Vakaros un naktīs rakstu/taisu skolas, jeb kā citi cienīgi sauc, universitātes darbus. Kādu brīdi jau ir diezgan vienalga kā izskatīties, vienalga par apģērbu. Kaut gan reizēm parādās doma, ka jāiegādājas jauns vasaras apģērbs/-i.

Tātad, es cenšos saārstēt savu kāju, kuru satraumēju šīs vasaras trešās futbola spēles laikā. Jā, tas nozīmē, ka ilgi nedrīkst sēdēt vai staigāt, kāju vēlams turēt augstāk par ķermeni vai vismaz vienā līmenī. Nemaz nebiju ievērojis, ka sēžot pie datora ir tik liela slodze uz kāju asinsrites sistēmu. Liekas – kas ta tur, sēdi, neko nedari. Kad esi vesels – to nejūt.

Liekas – nokārtošu sesiju, un tad tik būs vasara. Bet vai būs?

Mazliet painteresējos arī par vasaras darbu Rīgā. Laiku atpakaļ uzrakstīju bijušajiem darba devējiem, nekādu atbildi nesaņēmu. Skatījos darba sludinājumu portālos – dažs labs no šiem portāliem sadarbībā ar uzņēmumiem rīko studentu vasaras darba akcijas. Izklausās labi. Tik tālu. Alga? 150 Ls mēnesī, uz rokas. Nū, nē, paklau, atrēķinām pārvietošanos uz turieni. Atrēķinām paiku, atrēķinām dzīvošanas izmaksas. What the…? Kas tā par algu? Tur jau sanāk vēl ieguldīt; tikai, lai varētu strādāt. Izrēķinot visus savus izdevumus, man vasarā palikt Rīgā varētu būt vērts sākot no 250 Ls mēnesī uz rokas. Bez visādām ekstrām. Tā ka laikam nāksies no mācībām brīvo laiku pavadīt baudot vasaru, tas sanāk lētāk nekā dzīvot un strādāt Rīgā par 150.

Palasot darba sludinājumus, arvien skaidrāk saprotu, ka, ja neesi valsts iestādes augsta līmeņa ierēdnis vai nenāc klajā ar spožu biznesa ideju, tad šajā valstī nav un nebūs ko darīt.

Mēs strādājam, lai dzīvotu, bet vai bieži nav otrādi?

Summervibes with 9PM.

Saule, hokejs un draugi.

ATB jauns albums:

28 grādi Celsija, Koka-kola un kojas.

Šodien uzzināju, ka dzīvošu tur – skat. karti – tur, kur sarkanais punkts. cerams, būs jautri, šobrīd ir jautri jau tas vien, ka līdz Ķīpsalai, kur mana fakultāte, ir jāšķērso visa pilsēta..

Karsti. Kola gaida mani ledusskapī, bet vēl jākrāso, jāspaktelē utt.

turās.