Ir 2017. gads, vai kādu Google vēl atved uz šo dārgumu krātuvi?
Šis ieraksts top 5 gadus pēc pēdējā maznozīmīgā ieraksta manā blogā.
Pēdējie 5 gadi ir bijuši intensīva darba piepildīti. Varu tikai minēt, kādu iespaidu tas atstājis uz domas dziļumu.
Aktuālā mūzika:
Ja ir interese par aizejošās sezonas Bench apaviem, iesaku aplūkot zemāk esošo PDF failu. Man pašam ar to nav nekāda sakara, padodu info tālāk.
Ir klāt! Pirmās reizes klausoties, albums šķiet vienmuļš un blāvs. Bet es nepadevos. Un tagad jau varu piedāvāt mazu gabaliņu no tā, kas man šķiet klausīšanās vērts.
Tas, par ko visi jau zina vai drīz noteikti zinās ir “This time baby you can hang it up” jebšu densflōra hīts iereibušiem cilvēkiem 🙂
Kas notiek pēc šī n-tajos veidos remiksētā brīnuma?
Iespējams, deju grīdai ne pārāk piemērota mūzika, bet klausīties ir patiešām patīkami.
Pirmajās dažās albuma noklausīšanās reizēs atmiņā paliek arī Day To Day. Man patīk!
Apmēram piecpadsmitajā albuma klausīšanās reizē “saklausu” vēl vismaz 2 vērtīgus gabalus:
un
Jaunais (otrais) albums ir citādāks. Ir viens “Great DJ” cienīgs pasākums, jau minētais “Hang It Up”, kas noderēs ballītēm, bet pārējo klausīšos ikdienā. Pa smuko!
Atstājiet kuslos, nevarīgos un slimos, pametiet nosprāgšanai slinkos, kas paši neko pasākt nevēlas. Novērsieties no tiem, kam mūždien kaut kas jāgaida. Atstājiet sapūt.
While leaving Riga, Latvia the man sitting next to me in the plane (he was from Amsterdam) told me that Kaliningrad is grey and ugly city compared to Riga. Well, I said, I gonna definetly check that out.
Nevertheless I had my free time very limited. Still – I had an opportunity to get on the roof of Kaliningrads’ “Origo” – Kaliningrad Plaza.
Kaliningrad Plaza
Hotel Kaliningrad
View from the Kalingrad Plazas' roof
View from the Kalingrad Plazas' roof
View from the Kalingrad Plazas' roof
View from the Kalingrad Plazas' roof
As I was told by person from Murmansk – Kaliningrad is more like Europe not Russia.
Piezvani man naktīs, sūti man nešpetnas sms vakaros, sūti sevi pie manis ar nešpetniem nolūkiem. Un es Tev nepateikšu kā tas beigsies, pasaku tikai kā sāksies. Redzi, mēs tik bieži nedarām lietas, ko mums, ak, vai, kā vajadzētu darīt. Baumas, kautrīgums un miegs. Trakas lietas!
Es neesmu viss tas, ko jūs, iespējams, domājat, nē, es visu daru patiesi un bez aprēķina. Mana sirdsapziņa šajā jomā ir tīra.
Ja es teiktu, ka man šis blogs saistās ar kādām mūzikām, kura tad būtu tā jūsējā?
Es teikšu, ka man tās ir divas:
un otra būtu Hospitāļu iela.
Nekad nebiju domājusi, ka kaut ko tādu rakstīšu.
Ir bijušas visāda veida attiecības – šādas un tādas, ar lielākiem un mazākiem sapņiem un cerībām, ar reālu laimi un iedomātu, ar prieku un skumjām, ar greizsirdību un kontroli, ar bērnišķīgu maigumu.
Un, ticiet man, katru reizi es gribēju, lai viss būtu labi un šīs attiecības būtu rožainas un jaukas līdz mūža galam. Un, loģiski, cilvēki ir dažādi, un kādā brīdī saproti, ka vairs nespēj ar otru būt kopā. Lai nu kurš to saprot pirmais un pēdējais, lai nu kuram būtu puņķi un asaras, un pārdzīvojumi, kas sola mainīt visu atlikušo dzīvi, un tā… dzīvo tālāk.
Parasti kaut kā sanāk vispirms nolemt, ka kādu gadu vairs neielaidīsies nekāda veida attiecībās, kad jau pēc pāris nedēļām (neliekas pārsteidzoši vienkārši?) kāds aicina to the dark side. Un pēc pāris mēnešiem vai neesi izturējis un ielaidies attiecībās, par kurām, šķiet, viss jau pašā sākumā skaidrs. Protams, nekas nav skaidrs un viss izvēršas savādāk kā plānots, kaut gan agrāk vai vēlāk visām izrādēm pienāk gals.
Un tā es pirms gada ielaidos attiecībās, pret kurām sākumā pretojos un tik skeptiski izturējos. Un domāju – nebūs.
Un tagad man ar lielu pārsteigumu jāsaka – ir!
Un pēkšņi šis ne-ideālais cilvēks, kā sākumā domāju, šķiet tik perfekts savos trūkumos un priekšrocībās. Un arī es neesmu ideāla, un tas tiek pieņemts. Un ir iespējams pateikt visu, un klusēt par visu, un sapņot par visu, un, lai ko arī kāds no mums nedarītu, tas šķiet tik iederīgi, tik dabiski. Un, vai varat iedomāties, nekad iepriekš nebiju jutusies tik brīva. Un pirmo reizi ir tā sajūta, ka… tā ir jābūt. Tā tam vienmēr bija jābūt. Tā ir, tā vienmēr ir bijis.
Un nekad nebiju domājusi, ka kaut kas tāds var notikt. Nekad nebiju domājusi, ka gribu kādam pateikt, cik labi es jūtos. Jo šķiet, ka tas, ko daru, ir labi, un cilvēks, ar ko esmu kopā, ir tas, ar kuru man vienkārši jābūt kopā. Lai cik tas absurdi no malas neizklausītos. Un lai cik muļķīgi tas neliktos lasītājam, kas lasa šo un prāto, par ko ir stāsts.
Stāsts ir par laimi. Es esmu laimīga. Esmu tiešām laimīga, un to jūtu tā kā nekad nebiju jutusi. Tā, it kā aklais sāktu redzēt (ai, starp citu, es tagad arī redzu! Bet tas ir cits stāsts).
Es jūtu, ka dzīvoju, un lietas var mani nomākt, bet tās nespēj mani padarīt nelaimīgu. Nespēj mani aizmest tur, kur agrāk biju, neapmierināta ar ceturtdaļpasauli.
Tagad es smagi strādāju, lai būtu tur, kur man ir jābūt, kur jūtos tik iederīga un īpaša. Pēkšņi visa pasaule liekas gaiša un aicinoša, un visas idejas šķiet reālas, un visi sapņi – īstenojami.
Un varbūt es pirmo reizi mūžā varu pateikt, ka esmu laimīga ar to visu, kas man ir.
Sākumā ieslēdziet mūziku, tad lasiet tālāk.
Var jau nojaust, ka ir/bija radusies iespēja pastrādāt man interesējošā jomā, noteikti var piebilst, ka vasaras sākumā pabeidzu LU un iestājos RTU DITF “datorsistēmās” iekš LDI, kur arī šobrīd pavadu daudz sava laika.
Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā uzrakstīju atlūgumu darbavietā, ar ko sākumā saistīju dažus man atvēlētos tuvākos gadus, paralēli mācībām. Jā, iemesli tam bija vairāki, bet 2 svarīgākie – kopš studiju sākšanās RTU, nevarēju vairs sevi veltīt darbam tik daudz, lai izsekotu “lielai bildei” – kas notiek un kāpēc. Otrs iemesls – strādājot uz pusslodzi atalgojums vairs nenosedza transporta un veltītā laika vērtību.
Arī pamatskolas klases salidojums rosināja šādas tādas pārdomas, kas pēc tam tika nodejotas ar izturīgākajiem ex-klasesbiedriem. Paldies Jurim un Mikum par pasākuma menedžēšanu!
Šobrīd dzīvoju tālāk un izbaudu mazliet brīvā laika, kas radies, aizejot no darba.
Un kas jauns jums?
Lai arī no rīta ceļoties 6:30 reizēm gribas nokrist vienalga kur un aizmigt, tomēr rezultējošā sajūta ir gluži laba.
Magnijs
celjinieks
mazaisss
Simply
dziiviite jeb Skats uz pasauli 